Atpakaļ

Rudā vāvere

---

Strādāju pierīgā kādā lielā galdniecības uzņēmumā. Tā kā šajā darbā esmu nesen, daru visādus darbus. Tagad nu jau kādas 2 nedēļas strādāju slīpētavā un izrādās, ka šis var būt diezgan uzbudinošs darbiņš 😊. Slīpējamais galds ir tieši tādā augstumā, ka ja nejauši ar locekli piespiedies pie slīpējamās detaļas, var noķert diezgan jaukas vibrējošas sajūtas. Jo ilgāk piespiedies pie detaļas, jo lielāka iespējamība, ka dabūsi stīvu locekli, ko īsti negribas darba laikā, lai nesanāk apkaunojoša situācija. Blakus krāsotavā strādā 3 sievietes, no kurām viena ir īsta uguns, tiešā un pārnestā nozīmē. Koši sarkani mati, enerģiska, valdonīgs raksturs un skarba, asa mēle – pateiks ko domā tieši acīs. Ja piemēram slīpējot kāda detaļa nebūs perfekta un būs jāpārkrāso, tad rudmate atnāk un saka: ja vēlreiz taisīsi sūdus, izdrāzīšu. No vienas puses, cenšos darīt savu darbu kārtīgi, bet no otras puses nemaz neatteiktos tikt ‘izdrāzts’ no šādas meitenes 😊. Virs darbnīcas 2. stāvā ir kaut kādi vēdināšanas un skaidu nosūkšanas agregāti ar nelielu telpu no kuras var iziet uz jumta. Uz turieni var tikt tikai no krāsotavas pa stāvām metāla kāpnēm un durvis nez kāpēc nav aizslēgtas, kā arī nav novērošanas kameru. Tur neviens cits neiet, tikai ik pa laikam kaut kādi tehniķi. Dažreiz pa kluso eju tur uzpīpēt. Man patīk stāvēt uz jumta aizvējā un pīpēt. Nezinu kāpēc, bet pīpējot vienmēr gribas pačurāt, tad nu turpat uz jumta pačurāju, vērodams kā čura tek pa rievoto metāla jumtu uz leju. Baigi ilgi nedrīkstu uz jumta kavēties, jo tad kāds var pamanīt, ka neesmu darba vietā. Ventkameras vienā galā ir pamesti 3 ērti biroja krēsli ar atzveltnēm no melnas ādas un vēl kaut kādas pamestas mantas. Divi no krēsliem ir noputējuši, bet viens nezkāpēc visu laiku tīrs. Apsēdos uz krēsla pustumšajā telpā, kur gaisma nāk vien no diviem maziem sānu lodziņiem, ievēroju, ka no durvīm uz krēslu pa viegli putekļaino grīdu ir iestaigāta taciņa, un otra uz pretējo pusi aiz milzu gaisa vadiem. Nodomāju, ka izskatās, ka bez manis te vēl kāds šad tad nāk. Aizgāju pa pēdām paskatīties, kur aizved otrā taciņa, bet nekur īpaši tālu aiz gaisa vada nevar aiziet. Tad pamanīju, ka uz gaisa vada ir kaut kāds melns auduma maisiņš, nocēlu to un ieskatījos iekšā, un opāāā.. izrādās kāda te paslēpusi savas seksmantiņas un lubrikanta tūbiņu. Satraukuma un intereses pārņemts sāku tās pa vienai aplūkot – diezgan paliela izmēra loceklis, kas nospiežot podziņu vibrē, dupša spraudnis ar zilu dimantu galā, vēl kāda mazāka rozā mantiņa un tāda bumbiņu virtene, arī laikam vibrējoša, bet nedarbojas, varbūt izlādējusies baterija, masāžas eļļas pudelīte un paciņa ar mitrajām salvetēm. Nodomāju, ka hmmm… diezgan interesanti, kurai tas viss pieder un kura te nāk iepriecināt sevi. Tā kā uzņēmumā strādā vismaz 7 dāmas, nevarēju iedomāties, kurai šīs mantiņas varētu piederēt, bet domāju, ka visticamāk kādai no krāsotavas meitenēm. Noliku visu rūpīgi vietā, lai nerodas aizdomas, ka kāds atradis šos dārgumus. Pāris reizes vēl pačekoju, vai mantiņas vietā un spriežot pēc tā, ka maisiņš novietots mazliet savādāk, kāda te noteikti ir bijusi. Tad kādu dienu atkal esmu uz jumta uzpīpēt, neko nenojauzdams nāku iekšā pa durvīm, lai dotos atpakaļ pie darba, aiztaisu aiz sevis jumta durvis, pāris soļi uz priekšu un manā acu priekšā telpas puskrēslā pavērās galvu reibinošs un neiedomājams skats. Drusku jau nojausma bija, bet tagad redzu, ka krāsotavas rudmate atsēdusies uz krēsla, kājiņas paplestas un pārliktas pār krēsla roku balstiem, viens apaļais pupiņš izsprucis no krūštura viegli šūpojas ritmiskās kustībās, kad meitene ar lielo locekļa mantiņu apmierina sevi, aktīvi kustinot to iekšā un ārā savā pežukā. Pirmā doma, skriet atpakaļ uz jumta un izlikties, ka neesmu te bijis un neesmu neko redzējis, bet kārdinājums tik liels, ka nolemju palikt un slepus pavērot šo burvīgo skatu. Mans draugs no šī skata ciets kā koks spiežas biksēs. Atbrīvoju to un tas izslejas stāvs. Motoru troksnis telpā tāds, ka dzirdēt īsti neko nevar, bet redzu, ka rudajai meitenei iet labi. Tad nolemju riskēt un atklāties, ka esmu te. Izeju no aizsega, bet meitene tik ļoti aizrāvusies, ka sākumā nemaz nepamana mani. Kad esmu vien 2m attālumā no krēsla, metene beidzot pamana mani, mazliet saraujas, bet pārāk neapstulbst ieraugot mani ar stingri stāvošu locekli, vien pamāj, lai apsēžos uz blakus krēsla. Pienācis tuvāk, ievēroju, ka mantiņa ar zilo dimantu galā rotā rudmates dupša caurumiņu. Apsēžos blakus meitenei un sāku ar roku sevi masēt, vērojot, kā meitene atsāk ritmiskās kustības ar vibrējošo locekli. Mana roka sniedzas pēc meitenes kailās krūts, kuras galiņš ir piebriedis stingrs un tumšsarkans. Masēju to maigām bet noteiktām kustībām. Tad meitene pārtrauc spēlēties ar mantiņu un izvelk to no sulojošās vāveres, kuru klāj smalkas rudas spalviņas. Es nometos viņas priekšā uz ceļiem un viņa pievelk manu galvu pie savas kājstarpes, un es noreibis sāku to kaislīgi laizīt, iesūcot maigās lūpiņas un izbaudot saldeno garšu. Viņa pati pacēlusi savu krūti uz augšu un iesūkusi krūtsgalu sev mutē, ar otru roku spiež manu galvu ciešāk sev klāt. Jūtu ka viss viņas ķermenis notrīs baudā un turpinu viņu cītīgi iepriecināt ar savu mēli un degunu. Gandrīz nav ko elpot, jo esmu ieniris viņas kuplajā rudajā pežiņā. Tad viņa atgrūž manu galvu un liek man piecelties. Mans stingrais loceklis ir tieši pretī viņas sejai, viņa satver to un sāk kāri sūkāt, piepalīdzot ar roku. Mana roka atkal ir uz viņas krūts, spaidu to un baudā elsoju, kā viņas mēle un lūpas darbojas ap manu pimpi, kamēr viņas roka satvērusi maigi masē manas olaiņas. Jūtu, ka ilgi šādi neizturēšu. Paralēli viņa atkal ievadījusi savā pežiņā vibrējošo locekli, ar otru roku satver manu dibenu. Manu ķermeni pārņem baudas viņi, vēlos viņu pabrīdināt, ka tūlīt beigšu, bet ļaujos. Uzlieku kāju uz blakus krēsla, un iegūstu viņas muti, kamēr viņa ar roku pietur, lai neieeju pārāk dziļi, vēl daži mirkļi, dažas kustības, un man noiet. Iešļācos tieši viņas mutītē, gribu atrauties, bet viņa cieši tur savu roku uz mana dibena un neļaujas. Vēl kādu brīdi tā stāvu, tad viņa lēnām izvelk manu locekli no savas mutes un norij visu, ar mēlīti kāri aplaizot mana locekļa galviņu. Nezinu, cik ilgi tā te esam sabijuši, bet man liekas ka veselu mūžību, jāiet atpakaļ pie darba. Viņas acis ir dzirkstošas, viņa smaida. Pievelk mani tuvāk un skaļi saka: “ja kādam izstāstīsi par šo – izdrāzīšu. Atnāc ceturtdien garajā pārtraukumā un paņem prežus līdzi. Ok?”. Es neko neatbildu, vien uzstīvēju bikses uz sava joprojām stīvā locekļa, un viegli trīcošām kājām kāpju pa stāvajām metāla kāpnēm lejā. Tagad dilemma, vai kādam izstāstīt, lai viņa mani “izdrāž”, vai arī gaidīt ceturtdienu un turpinājumu šim baudas ‘negadījumam’?. 😊

---

Pievienot

Lasīt vairāk