Vīra brālis
2020-07-05
Estobarelita
Vīra brālis man iepatikās vēl pirms kāzām. Kā var nepatikt slaids tumšmatis ar tumšiem uzacu lokiem virs vērīgajām acīm? Un skropstas tik garas nu, gluži kā žurnāla vāka izkāpis. Meitenes rindā vien kārās viņam kaklā. Kaut kas viņu arī manī piesaistīja. Divdomīgi smaidi, nejauši pieskārieni. Īpaši, kad alkohols bija nedaudz atbrīvojis bremzes. Likās, ar savu ugunīgo skatienu izdedzinās mani cauri. Viņa klātbūtnē man taureņi sāka vēderā dejot. Tas bija aizliegtais auglis, es biju brāļa līgava. Pēc mūsu kāzām svainis Matīss aizbrauca jūrā par stūrmani. Mana laulības dzīve ritēja mierīgi, bez kādiem pārsteigumiem vai īpašiem adrenalīna izvirdumiem. Un tad viņš atgriezās... Matīss bija kļuvis vīrišķīgāks, vieglais vasaras krekliņš skaidri izcēla muskuļotās līnijas, skatiens kļuvis vēl caururbjošāks. Redzējis vai visu pasauli, pa meitenei katrā ostā, nepieradis pie atraidījuma. Bija kāds no tusiņiem par godu kaut kam, visi nedaudz iereibuši - kas vairāk, kas mazāk, - devās pa mājām. Tika nolemts, ka Matīss paliks pie mums. Vīrs, pavairāk ieņēmis, devās gulēt, atstājot mūs divatā. Televizoram strādājot fonā, tika runāts par to un šo. Matīss. ērti atgāzies dīvānā, jau kādu laiku viltīgi lūkojās manī, bet tad pēkšņi pieliecās un noskūpstīja mani. Es sašutumā atsviedu viņu atpakaļ. Kā - es taču esmu brāļa sieva! Atbildes vietā viņš vēlreiz mēģināja mani noskūpstīt, ar rokām turot manējās, lai es nespētu pretoties. Es nebiju ar pliku roku ņemama, kā Matīss bija pieradis. Viņu sagaidīja sīvs cīniņš un emocionāla pārliecināšana par manu statusu klusinātos toņos, jo baidījāmies pamodināt vīru. Cīniņa karstumā aizrāvušies, elsodami un pēc iespējas klusāk smiedamies, mēs attapāmies uz grīdas. Es guļot uz muguras, viņš man virsū un turot manas rokas cieši pie zemes man virs galvas. Es ieskatījos viņam acīs. Man palika karsti - tā vairs nebija spēle. Galvā šaudījās: Viņš taču ir tavs vīra brālis! Tavs vīrs krāc blakus istabā un var jebkurā brīdī atnākt! Matīss mani ātri noskūpstīja uz kakla, tad uz lūpām; es vairījos atbildēt, mēģinot atbrīvoties no ciešā jūrnieka tvēriena. Matīss nelikās mierā un atkārtoja vēl uzstājīgāk skūpstu, ar mēli atbrīvojot sev ceļu un ar karsto elpu apdedzinot lūpas. Es neizturēju, nu slūžas bija vaļā. Kāri tvēru viņa lūpas kā lietus lāsi karstā laikā. Mūsu mēles satikās, tās vijās un locījās viena ap otru. Mūsu lūpas bija uzsākušas rotaļu, pieskarties pēc iespējas nemanāmāk un gaisīgāk. Pa kuru laiku viņš bija atlaidis manas rokas un atpogājis blūzes pogas, es nemanīju. Pieslēdzos, kad Matīss, knapi pieskardamies, glāstīja man vēderu, izsaucot trīsas pa visu augumu. Arī manas rokas zibenīgi atpogāja Matīsa kreklu, un beidzot sajutu viņa muskuļoto augumu. Gribējās noklāt skūpstiem visu viņa lielisko augumu, krekls tika kaut kur nosviests, un es pieplaku Matīsam. Viņš mani apskāva un mēs sastingām, krākšana bija mitējusies, taču pēc pāris sekundēm, kas vilkās tik neiedomājami ilgi, vīrs turpināja tricināt gaisu. Šis brīdis atgrieza mani īstenībā. Viens mirklis, un es biju sēdus uz Matīsa. Tagad tu, draudziņ, izbaudi nebrīvi! Tam par atbildi mana blūze aizlidoja nebūtībā. Sēžot uz Matīsa, skūpstot un glāstot viņa tvirto vēderu, sajutu piebriedušo locekli caur svārkiem. No domas vien, ka tas ienāks manī, kļuvu mikla. Izskatījās, ka ko līdzīgu vēlējās arī Matīss. Viltīgi smaidīdams, viņš palūdza man noģērbt biksītes, bet pats tikmēr atpogāja bikšu priekšu. Viņa vīrišķības apliecinājums tāds stingrs un gribošs stāvēja manā priekšā. Svārki tika atstāti mugurā, jo tā esot interesantāk. Biju jau gatava savā klēpī paņemt gribošo gaidītāju, taču atkal tiku nogāzta uz muguras un svārki sacelti uz augšu. Viņa mēle tuvojās manām ziedlapiņām, kā alkstoša bite medu sūkt. Tā bija dievīga! Mēle šaudījās pa manu eju, ienākdama arvien dziļāk. Viņš koda visās jutīgajās vietiņās, viņa rokas glāstīja manas kājas, arvien vairāk tuvodamies aliņai. Sākumā iebāza vienu pirkstu, tad divi pirksti ieslīdēja manī. Tur viņš tos sāka kustināt, liekot man kost sev pirkstā, lai neiekliegtos no baudas. Kad tur parādījās arī trešais pirksts, par sevi valdīt bija gandrīz neiespējami. Tad atkal viņa mute sūca manu ziedlapiņu medu. Smaržodams pēc manis, Matīss uzgūlās man virsū, un mūsu lūpas atkal satikās ilgā skūpstā, kura laikā viņa loceklis ieslīdēja manī. Manas acis atvērās nedabīgi platas, tas šķita kļuvis vēl lielāks. Matīss sākumā kustējās lēni, es liecos viņam pretī, sajūtot, cik dziļi viņš ir manī. Tad temps kļuva ātrāks, man pat aizrāvās elpa no to sajūtu buķetes, ko jutu. No adrenalīna, no tā, ka vīrs guļ blakus istabā un no baudas es visa trīcēju. Matīss, domādams, ka man ir auksti, piedāvāja apmainīties vietām - tagad es biju jātniece. Es cilājos lēni jo lēni, katru reizi izjuzdama mūsu augumu saikni. Viņš glāstīja, spaidīja manas krūtis, aizskarot krūšu galus - man cauri it kā elektrības lādiņš izgāja. Mans jāšanas temps palielinājās, elpa kļuva seklāka, likās - tūlīt eksplodēsim, taču Matīss ieteica pamēģināt ar muguru pret viņu. Šādi jutusies nekad nebiju, sajūtas joprojām pastiprinājās, elsošana kļuva nevaldām, galvā sāka džinkstēt. Nu likās, tūlīt abi beigsim, bet nekā - sekoja trešā poza - suniski. Apstājos viņa priekša uz ceļiem, viņš no aizmugures ieslīdēja manī, vēl viens baudas vilnis pāršalca pāri. Matīss vienā tempā kustējās, man likdams prātā gandrīz sajukt, pakāpeniski paātrinot tempu, sakāpināja sajūtas tiktāl, ka likās, tūlīt kliegšu nedomājot par gulošo vīru un visu pasauli. Kad likās, ka pēdējie spēki mani atstāj, mēs beidzām, gandrīz abi reizē. Bezspēkā saļimām uz grīdas. Ilgi nevarēja vāļāties, bija jānovāc lietiskie pierādījumi, jāsaģērbjas un jāiet gulēt, kā nekas nebūtu bijis. Ar labu nakti! - par atbildi Matīss man uzspieda pēdējo mazliet bezspēcīgu skūpstu. No rīta uzzināju, ka svainis ir devies atkal jūrā.
Komentāri