Atpakaļ

Viesizrāde





2020-07-18

Saulīte


Tikām aizsūtīti uz viesizrādēm uz kaut kādu nomali. Gulēšanu mums ierādīja skolas mazajā aktu zālē, kur starp vīriešu un sieviešu gultas vietām tika novilkta vien aukla, kurai pēc tam piekarināti tika lielāki drēbju gabali - palagi, dvieļi, tā sakot, lai kaut cik norobežotu vīriešu un sieviešu privāto telpu. Kaut kā viss iegrozījās, bet varbūt tīri dabiski, ka meitām vajadzēja staigāt cauri puišu pusei. Protams, sākās ķircināšanās no puišu puses un izrādīšanās no meitu puses, kad tās gāja cauri puišu daļai. Pati jautrība sākās, kad pēc uzstāšanās un ballītes, jau labi uz rīta pusi visi sāka rosīties uz gulēšanas pusi. Visa kņada sākās, kad Liene pēc dušu apmeklējuma, uzsējusi uz galvas no dvieļa turbānu un otru - lielāko dvieli- apņēmusi sev apkārt, cēlā gaitā devās uz meitu pusi. Viens ziķerīgākais puisis parāva dvieli, kurš ieskāva Lienes augumu, dvielis noslīdēja atstājot Lieni vienā Ievas kostīmā puišu vidū . Liene krūtis uz priekšu izvirzījusi, gurnos kustēdamās, noslīdējušo dvieli kā kleitas velci vilkdama sev nopakaļ, puišu sajūsmas saucieniem skanot, cēli izsoļoja caur viņu telpas daļu. Puiši bija atraduši sev jaunu izklaidi, arī lielākajai daļu meitu nekas nebija pretī. Ja kura domāja glābties no šāda veida publiskas uzstāšanās un nākt no dušām apģērbā, tad velti cerēja tās tika vērtētas uz tausti tika pačamdīti pupi un veikti uzrāvieni par dibenu. Redzot to visu man kaut kā negribējās piedzīvot ne vienu ne otru variantu, bet vīrieši jau bija tik tālu uzkurinājušies, ka solīja izdomāt daudz negantāku pārbaudījumu meitām, kuras nebūs izgājušas cauri viņu daļai. Pēc dušas aptinusi sev dvieli apkārt un cieši saņēmusi virs krūtīm, dziļi ievilku elpu un spēru pirmo soli liktenīgajā zāles daļā. Atskanēja apmierināta ņurdoņa, es vēl šajā kolektīvā biju jaunpienācēja, tāpēc laikam izsaucu pastiprinātu interesi. Kamēr mierīgi gāju uz priekšu, pie manis pienāca Mārtiņš un norāva dvieli, no viņa mutes atskanēja pārsteiguma svilpiens, pārējie sāka ūjināt, kamēr viņi paspēja attapties no pārsteiguma es jau biju šķērsojusi telpu un iegāju mūsu daļā. - Viņa mūs apveda ap stūri, kāds nobļāvās man pakaļ. - Es taču šķērsoju Jūsu daļu, attraucu. Meitenes mani ieraugot sajūsmā iespiedzās un apsveica mani ar ovācijām. - Malace, reizēm der viņus izsist no sliedēm. Es pasmaidīju un mierīgi sāku ģērbt virsdrēbes virs savas smukās veļas. Visi it kā nomierinājās un balsu murdoņa pieklusa, tika izslēgts lielais apgaismojums, tikai vietām mirguļoja kāda lampiņa pie sienas. Ilgi nebija jāgaida, kad sāka pāri sienām pārslīdēt ēnas, sakustēties norobežojums starp zālēm pārvietojoties cilvēku stāviem no vienas uz otru pusi, un atskanēt pa apslāpētai nopūtai, vaidam vai kunkstienam. Laiciņu klausījusies interesantajās nakts skaņās, jutu, ka laižos miegā, kad sajutu kaut kādu kustību sev aiz muguras. Mana vieglā sega tika mazliet pacelta un es jutu kā pie manas muguras piespiežas vīrieša stāvs, viņa roka apķēra manu vidukli un elpai kutināja ausi. - Kāpēc guli tik klusiņām? Tas bija Mārtiņš. Man kaut kā negribējās gandrīz publiski sākt maigošanos un kur nu vēl turpinājumu. Turpat netālu redzēju stāvus, kuri to darīja uz nebēdu un pieklusinātās gaismas dēļ tas bija kaut kā neuzbāzīgi, bet tomēr. - Miegs nāk. Varētu mani netraucēt! To sakot manī iesmeldzās nožēla Mārtiņš man patika, pat ļoti, un citā situācijā man nebūtu nekas pretī ar viņu sākt nerātnas rotaļas. - Tu to nopietni? - Jā, pilnīgi! Jutu kā viņa stāvs mazliet vilcinādamies atvirzās no manis tālāk, roka lēnām un negribīgi tiek noņemta no mana vidukļa pa ceļam pārslīdot pāri maniem gurniem it kā vēl gaidot, ka es pārdomāšu. Tad Mārtiņš piecēlās un nozuda manam skatienam nakts tumsā. No manām krūtīm izlauzās nopūta un ne jau no atvieglojuma. Galvā sāka līst dažādas domas - ko viņš pat reiz varētu darīt. Kaut kā neticējās, ka mierīgi aizgājis gulēt. Tā nemanot iemigu. Kad pamodos jau sāka svīst gaismiņa un apkārt valdīja neierasts klusums visi vēl gulēja. Gulējusi biju tikai dažas stundas, bet miegs vairs nebija prātā. Grozīties un klausīties biedru šņākuļošanā arī negribējās. Nolēmu aiziet nomazgāties un iziet ārā pastaigāties. Mēģināju izlavīties starp guļošajiem puskailajiem puišu un meitu stāviem. Vairs nekāds telpu sadalījums neeksistēja. Liene pat bija pamanījusies tikt pie diviem čaļiem. Viņa gulēja pilnīgi kaila, vienu roku atmetusi aiz galvas. Viena puiša roka atdusējās uz viņas pilnīgās krūts, otra puiša roka bija starp kājām. Lienes krūšu galiņi pēc mīlas priekiem bija piebrieduši un viņas seju rotāja laimīgs smaids. Ejot mēģināju ieraudzīt kur ir Mārtiņš. Droši vien, lai lieku reizi sevi pamocītu. Sasniegusi dušas, mierīgi noģērbos, iegāju dušas nodalījumā, uz plauktiņa novietoju ziepes, šampūnu un sniedzos pēc ūdens krāna, kad manā redzeslokā parādījās divas muskuļotas rokas, kuras tika atbalstītas pret sienu mani noķerot tādā kā slazdā. Pār manu ķermeni pārskrēja ilgpilnas trīsas, un krūšu galiņi pret pašas gribu saslējās, dziļi ievilku elpu un pagriezos pretī man raudzījās divas brūnas acis, lūpu kaktiņus rotāja smaids un ar acs kaktiņu redzēju, ka ne tikai viņš stingri stāv. - Nu, ko, tagad nevarēsi atrunāties ar to, ka nāk miegs, - teica Mārtiņš, vērtējoši un lēnām pārlaižot skatienu pāri manam lūpām, kaklu, krūtīm līdz pat manām pēdām un tik pat lēnu sprīdi pa sprīdim ar skatienu iztaustot mana ķermeņa katru centimetru, skatiens atgriezās pie manam lūpām. No negaidītās situācijas man kaklā izveidojās kamols, skaļi noriju siekalas, lai atbrīvotu balssaites, bet vienalga spēju tikai papurināt galvu atbildes vietā. - Vai arī meklēsi kādu citu aizbildinājumu? To jautādams viņš pievirzījās man nedaudz tuvāk. Mans ķermenis, nodevējs, reaģēja ātrāk kā es spēju aptvert kas notiek, mani krūšu gali piebrieda vēl vairāk un sāka smelgt ilgodamies pēc pieskārieniem, vēdera lejasdaļā savilkās karsts kamols un jutu ka starp kājām sāk izdalīties mitrums. Mārtiņš pieliecās nedaudz tuvāk ar elpu kutinot manas lūpas un sastinga. Es sapratu, ka šoreiz man ir jāsper pirmais solis, ja gribu turpinājumu. Galvā pazibēja doma, ja es atrautos, vai viņš tiešam aizietu? Bet mans ķermenis jau valdīja pār manu prātu. Es alkatīgi pieplaku pie viņa lūpām, kuras tajā pašā mirklī atbildēja ar to pašu. Viņa rokas pievilka mani aiz gurniem pie sava akmens cietā locekļa, bet Mārtiņa mēle jau bija ieguvusi manu muti un aicinot virzījās iekšā un ārā savijoties ar manējo. Mūsu elpas kļuva saraustītas. Manas rokas klejoja pār viņa stiprajiem pleciem, ievijās matos, slīdēja zemāk līdz pat viņa cirkšņiem. Viņa spēcīgās rokas bija satvērušas manus gurnus un ritmiski kustināja manas puslodītes. Viņš atrāvās no manām lūpām, pārslīdēja pār kaklu un pie pacēlis mani aiz gurniem satvēra ar lūpām manu krūtsgalu. Mans ķermenis izliecas pret viņa un no lūpām izlauzās vaids. Viņš rotaļājās ar manu krūtsgalu sūkdams un pakodīdams. Tad, kad jau domāju, ka vairs nespēšu izturēt šīs saldās mocības, viņš ņēmās apmīļot manu otru krūti. Tikmēr viņa loceklis bija piespiedies pie manas nu jau pavisam slapjās vāverītes. Es sakustināju gurnus mēģinot šo gaidošo milzeni ieslidināt sevī. Martiņš to sajutis nebija divreiz mudināms, pie pacēlis mani vel nedaudz uz augšu viņš viegli iegāja manī. Pār manu ķermeni pārskrēja saldkaislas trīsas. Pēkšņi Mārtiņš atvirzījās no manis nost, nolaizdams mani uz grīdas. Es to negaidīju un manas ļodzīgās kājas tikko noturēja mani stāvus, ar kaisles aizmiglotu skatu es paskatījos uz Mārtiņu. - Vai man turpināt? Nerātnam smaidam rotājot seju, jautāja Mārtiņš. Caur manu ķermeni virmoja uguns mēles, krūtis strauji cilājās, droši vien šajā mirklī es atgādināju mežonīgu kaķi. Es pār sevi nevaldīju un tiešām sāku uzvesties kā meža kaķe, kurai grib atņemt gardu medījumu. Ieņurdējusies, piekļāvos ar visu ķermeni pie viņa un iezīdos viņa lūpas. Mirkli atrāvos un ieskatījos Mārtiņam acīs, kurās es izlasīju to, ko arī vēlējos redzēt - kaisli un turpinājuma gaidas. Lēni sāku slīdēt uz leju viegli ar mēli un lūpām skardama viņa ķermeni bet pēc tam sekoja mani asie nadziņi kuri atstāja sārtas švīkas viņa ādā. Pār viņa lūpām izlauzās kunkstiens un kad manas lūpas apkļāvās ap viņa locekli tad es dzirdēju vaidu un apmierinājuma ņurdienu. Mana mēle sāka rotaļu ap locekļa galviņu, viņa rokas jauca manus matus. Dažas reizes paņēmu pēc iespējas dziļāk mutē, tajā pašā laikā mana roka spēlējās ar viņa oliņām. Tad sāku ar mēli zigzagā vilkt no locekļa galviņas līdz pamatnei, viņa augums nodrebēja. Es sapratu, ka tagad ir situsi mana stunda. Atrāvusies no viņa nost, skatoties uz augšu smaidot jautāju: -Vai mēs turpināsim? Mārtiņš mani strauji uzrāva kājās. - Un kā vēl turpināsim! Pie pacēlis mani aiz gurniem iegāja manī iekšā un mūsu savijušies ķermeņi sāka locīties kaisles dejā, ar katru grūdienu es jutu sevī briestam alkas. Man gribējās kaut viņš nekad neapstātos. Pašai neapzinoties pār manām lūpām izlauzās: - Vēl, vēl ..... Mans ķermenis notrīsēja, es vēl spēcīgāk sakļāvu savas kāja apkārt viņa stāvam, mana mugura izliecās, krūtis izslējās pretī viņa mutei. Viņš satvēra vienu manu krūtsgalu mutē un sāka spēcīgi zīst nepārstājot kustēties. Manu ķermeni pārklāja sīki drebuļi un pār manām lūpām lauzās elsas, jutu kā pār manu vaigu noripo asara. Viņa ķermenis noraustījās un es sajutu kā viņa loceklis pulsē manī. Brīdi mūsu stāvi palika sakļāvušies, tad Mārtiņš maigi noskūpstīja mani uz lūpām. - Tas bija burvīgi! Viņš mani nolaida zemē, atgrieza dušas krānu un sāka mani ieziepēt.





Komentāri



Lasīt vairāk