Viduslaiku izklaide
2020-06-16
Seksigi
Šis atgadījums notika Dieva tā Kunga 1428.gadā, Livonijā, nelielā ciematiņā netālu no Goldingenas. Šķiet, ka šī nakts būs karsta..., - es nodomāju ieelpodams caur nāsīm pievakares gaisu un paraudzīdamies debesīs. Tas ir labi,- es turpināju domu, - jo mūsu dzīrēm ir jānotiek tā kā tā, pat ja pūtīs auksts ziemelis un no debesīm gāzīsies krusa ar saltu sniegu. Pavēlnieks tā grib... Viņš ir nolicis šo dienu kā dzīru dienu ne manā varā ir kaut ko grozīt. Bez tam, viņš pats solīja lielisku laiku un šķiet, ka tāds arī būs. Paldies Tev, Pavēlniek... arī pārējie brāļi un māsas būs tev pateicīgi. Šī būs karsta nakts, patiesi un ne tikai laika dēļ.... Sāka jau krēslot. Es, ciemata mācītājs, raitā solī devos uz savu baznīcu. Ciema ļaudīm vajadzēja mani redzēt ieejam baznīcā. Pa ceļam izgāju vēl caur tirgus laukumu, aprunājos ar dažiem amatniekiem un meistariem par palīgdarbiem baznīcas labiekārtošanā un pagriezos uz baznīcas pusi. Šī bija smaga diena. Bija jānomierina kāda zemnieku ģimene... Viņiem šodien notika traģēdija. Kamēr tēvs ar māti bija darbos, pazuda viņu trīs mēnešus vecais mazulis. Skaists puisēns ar dzimumzīmi eņģeļa formā uz pakauša. Neviens neko nebija redzējis, tikai blakus māju ļaudis mēļoja, ka mazuli aizstiepis kaut kas lielam, melnam vilkam līdzīgs. Māte bija šausmās, tēvs apjucis. Bariņš zemnieku, bruņojušies ar izkaptīm un lāpstām devās mežā mazo meklēt, bet kur nu... Kādi aizgāja, tādi atnāca. Saprotams, es vilkačiem neticēju, taču neizglītotie zemnieku prāti bija gatavi izfantazēt visādus neticamus brīnumus. Ej pēc tam ar šīm muļķīgajām baumām cīnies no kanceles sprediķu laikā... Tu saki vienu, bet viņi tev aiz muguras tāpat mēļo ko citu. Un es vēl atliku mazuļa kristības, sakot, ka vēl nav laiks... lai gan bija, noslinkoju, vārdu sakot, uzņēmu uz sevis dvēseles grēku Dieva priekšā. Vēl šodien bija jāapmeklē sieviešu klosteris, kur tiku iesvētījis jaunu un Dievs apžēlo mani par šiem vārdiem, ļoti skaistu māsu. Māsa Linda, tā viņa teica, samirkšķinādama man ar aci. Neparasts vārds priekš šīm vietām. Viņai palika nupat kā tikai 18 gadi un viņa nolēmusi sevi ziedot kalpošanai Dievam. Skaista meitene, nedaudz garāka par vienaudzēm, gandrīz tikpat gara, cik es. Ak, Dievs, neieved mani kārdināšanā... Pat zem mūķenes tērpa bija redzams, cik lielas ir viņas krūtis, tās bija tiešām lielas un viņa nav liela savās miesās. Šķita, ka gandrīz slaida... Bet tas acu skatiens... Lielas, brūnas acis, skaistas, lielas, izteiktas un tumšas skropstas, pilnīgas, izteiktas lūpas, mazs deguntiņš. Kad viņa paskatījās uz mani, manī iekšēji viss notrīsēja. Ak Dievs, kam tu radīji skaistas sievietes? Lai mūs pārbaudītu jeb lai grēkā grūstu? Mēs mazliet aprunājāmies un es viņu svētīju... AK, Māsa Linda, vajadzēja tev labāk darīt kādu laimīgu. Interesanti, cik ir laiks? Man vēl jāpaspēj šis tas pirms dzīrēm... - es nodomāju iesteigdamies pa baznīcas durvīm iekšā. Tā, jāpaņem sarkanā sutana, soma ar instrumentiem, grāmata... Šodienas rituālam ir jābūt kārtīgi paveiktam. Stundu pirms pusnakts es slepus izgāju no baznīcas un nogriezos pa ceļu, kas ved uz mežu. Bija savilkušies tveices radīti mākoņi un gaiss bija jūtami smags. Starp mākoņiem jau uzplaiksnīja gaismiņas, kas liecināja, ka tuvojas pamatīgs negaiss. Pērkons arī ducināja. Sāka sacelties vējš un līņāt sīks lietutiņš. Kaut paspētu laikā, lai neizmirktu, - nodomāju un pieliku soli. Jāiet bija apmēram pusstunda uz vietu, ko sauca Velna grava. Vējš palika arvien stiprāks, viss apkārt palika tumšs kā peklē. Tikai pateicoties tam, ka ļoti labi pazinu šīs vietas, man izdevās nenomaldīties. Vētra pieņēmās spēkā. Man bija jāšķērso vēl Raganu sils. Tā ir apburta vieta, kurā bez eglēm nekas cits neaug. Dzīvnieki tur savu kāju nesper, bet cilvēks jau nav dzīvnieks. Sāka gāzt pamatīgs lietus, zibeņi šķīla debesis, pērkons grāva zemi. Viss bija sagriezies kājām gaisā... Koki locījās, šalca, vārgākie neizturēja un lūza. Mežs krakšķēja un brakšķēja. Kā tikko iegāju Raganu silā tā pēkšņi negaiss apstājās... tas ir, nevis apstājās, bet tieši Raganu silā tā nebija, jo mežā aiz Raganu sila debesis ar zemi gāja kopā. Tālāk varēju doties mierīgi, jo zināju, ka mani sargā. Apkārtne uz Velna gravu nelūgtiem viesiem bija slēgta. Tuvojoties Velna gravai atskanēja mūzika. Dzīres jau bija sākušās. Velna gravas pašā vidū dega milzīgs ugunskurs. Sānos bija galdi ar visādiem ēdieniem n dzērieniem, bet iesānis sēdēja un spēlēja orķestris no satīriem un fauniem. Ap ugunskuru dejoja kailas nimfas un raganas, kas bija pirmās ieradušās. Man pieskrēja klāt satīrs un pasniedza āža ragu ar vīnu, sacīdams - Lūdzu, mācītāj! Es ugunskura liesmu atblāzmā zaigoju pats kā degošs ugunskurs, jo īsi pirms Velna gravas biju novilcis liekās drēbes un uzvilcis sarkano sutanu. Šodien ir īpaša balle. Šodien tiks veikts rituālais ziedojums par godu Pavēlniekam. Šodien būs iesvētīts jauns altāris - jauna meitene, pār kuru tiks pārlietas upura asinis un notiks rituāls dzimumakts starp galveno priesteri un jauno meiteni. Jaunā meitene ar to tiks iesvētīta raganu kārtā... sākumā gan kā mācekle, bet vēlāk jau pati paliks par raganu. Vispārējās līksmības gaisotnē pienāca pusnakts. Noskanēja svētku fanfaras, aicinot klātesošos sapulcēties ap ugunskuram blakus esošo akmeņu krāvumu. Izvediet altāri! - es nokomandēju. Pāris raganas uzklāja uz akmeņiem āžādu. Vēl divas citas atveda melnā apmetnī ietērptu meiteni, kurai vajadzēja kalpot par šī vakara altāri. Vai tu, - es pievērsos apmetnī tērptajai meitenei, - atsakies no Dieva tā Kunga uz mūžīgiem laikiem? Jā, kungs, - viņa atbildēja. Vai tu uz mūžīgiem laikiem atzīsti Luciferu kā savu kungu un pavēlnieku un apsoli kalpot viņam un tikai viņam? Jā, kungs! Vai tu, kļūdama par raganu, apsolies sēt ķildas un naidu ļaužu starpā, vairot ļaunumu, sēt iznīcību, kur vien tu spēj? Jā, kungs! Vai tu apzinies, ka sods par šo pārkāpumu ir droša nāve? Jā, kungs! Tad nāc, nomet apmetni un gulies. Tu šovakar būsi rituāla altāris un nevainīgā upura asinis tevi iesvēties par Lucifera kalponi! Meitene nometa apmetni. Man no pārsteiguma aizrāvās elpa. Tā bija jaunā mūķene Linda, kas tagad pilnīgi kaila stāvēja manā priekšā. Viņas tumši melnie mati sniedzās līdz muguras vidum, viņas augums bija perfekts Dieva darbs, dzīva skulptūra ar pilnīgi ideālām un skaistām formām. Izmaini kaut ko savādāk un tiks izjaukta dabiskā harmonija, ko iemiesoja šī būtne. Viņas krūtis bija tiešām lielas un skaistas. Ak, pie velna, cik tās bija skaistas - lielas, apaļas, nedaudz nokārušās uz leju, tās viegli šūpojās viņai kustoties. Krūšu gali bija nelieli, kā mazi, sārti rožu pumpuri. Viņas dupsis bija tvirts un apaļīgs. Es uz mirkli aizmirsu par visu... Viņa skatījās man acīs un šķelmīgi pasmaidīja mani pazīdama. Mans pimpis sacēlās sekundes laikā. Viņa apgūlās uz āža ādas un satraukumā smagi elsoja. Es novietoju uz viņas vēdera rituālo nazi, ar kuru jānogalina upuris, novietoju melno grāmatu, kurā bija lūgšanu vārdi Sātanam. Novietoju galvaskausu, kurā jālej upura asinis un jādzer visiem klātesošajiem. Atnesiet upuri! - skaļi teicu. Divas raganas aizsteidzās un atnesa kaut ko grozā. Tās izvilka un iedeva man rokās mazu puisīti. Puisītim uz pakauša bija dzimumzīme eņģeļa veidolā. Cilvēka upuris ir pats spēcīgākais upuris no visiem, - teicu, - tas padara klātesošos daudz spēcīgākus un veselākus, bet altāri par visnešķīstāko kāds vien iespējams, Raganas spēks no šī altāra ir desmitkārtīgs un visi viņas ļaunie darbi ir desmitkārt stiprāki. Lai tad notiek! Es pacēlu mazuli virs Lindas. Viņa, uz akmeņiem guļot saldkaisli locījās un klusi stenēja izbaudīdama rituālu un ugunīgi neķītrām acīm raudzījās manī. Īsta Sātana mauka! Lūgsim mūsu Tēvu un pavēlnieku! Mūsu Tēvs, kas esi pazemē, svētīts lai top Tavs vārds, bet mūsu ienaidniek debesīs, esi nolādēts! Lai nāk pekle zemes virsū, tavs prāts lai notiek kā ellē, tā arī virs zemes! Mūsu dienišķos pīšļus, dod mums šodien! Novērtē mūsu grēkus un palīdzi mums darīt jaunus! Un ved mūs kārdināšanā, lai varam vairot ļaunumu zemes virsū un paglāb mūs no labestības, jo Tev pieder zeme, spēks un slava mūžīgi mūžos! - un pie vārda Āmen! pašās beigās es pārgriezu mazulim rīkli. Mazulis pat neievaidējās.. strauja asiņu šalts nolija pār altāri Lindu un raganas jau pasniedza sagatavoto galvaskausu, kur satecināt viņa asinis. Linda locījās ekstāzē. Es atdevu mazuli raganām, bet pats paņēmu asinīm pielieto galvaskausu, pacēlu to augstu gaisā un teicu: Es dzeru šīs asinis tev par godu, Ave Satanas! - un visi korī atsaucās - Ave, Satanas! Pēc tam es iedzēru malku vēl siltajām zīdaiņa asinīm un pasniedzu galvas kausu Lindai. Arī viņa pacēla to virs galvas un skaļi nosauca Ave, Satanas! un pārējie atkal korī atsauca to pašu. Pēc tam galvaskauss aizgāja pa apli visiem klātesošajiem un katrs, kurš padzēra no tā malku, sauca šos vārdus. Kad kauss atgriezās, pēdējos divus malkus izdzērām mēs ar Lindu. Linda atkal apgūlās, bet es teicu: Lai rituāls būtu pilnīgs un cikls būtu noslēgts un tiktu sēta ļaunuma sēkla, altārim iz jāuzņem sevī virspriestera sēkla. - to sakot, es pavēru savu apmetni un atklāju Lindas acīm savu piebriedušo pimpi. Linda paskatījās uz to un jutekliski noelsās. Viņa atgāza galvu pāri akmeņu malai un skatījās uz to... es pienācu Lindai klāt un viņas mute automātiski pati atvērās. Es ievietoju tajā savu daiktu un lēni ieslīdēju ar to līdz pašām olām. Bija redzams, kā mans garais pimpis ieslīd viņas rīklē.... es vairs nevarēju sevi turēt... biju iekārojis šo raganiņu. Satvēru viņu aiz ausīm un sāku ritmiski stumt savu peni viņas mutē - iekšā un ārā... mmmmm, kāda bauda... viņa izmanīgi lietoja savas lūpas un zobus, lai paceltu mani baudas virsotnēs. Saskaņā ar rituālu, man vajadzēja beigt viņas mutē un viņai norīt spermu, bet tā vietā, lai beigtu, es izvilku savu daiktu, apgāju apkārt altāri, pacēlu Lindas kājas uz saviem pleciem un iestūmu savu akmens cieto pimpi viņas no slapjuma žļurkstošajā pežā... Ak, Sātan, aiz šiem vārtiem ir paradīze, - klusi nočukstēju un triecu daiktu Lindas petenē. Apskāvis viņas kājas es baudkārē locīju gurnus, iespiedis pimpi viņā cik dziļi spēju. Arī pārējie klātesošie bija sākuši jau izvērsties orģijā un drīz vien ugunskura atblāzmā pa zemi vārtījās un kopošanās ekstāzē locījās lielais vairums vīriešu un sieviešu. Es izvilku savu metamo no Lindas pežas un nolēmu slavināt Sātanu caur elles vārtiem. Es ievadīju savu pimpi Lindas ānusā. Linda tikai klusi iespiedzās no pārsteiguma, kad es satvēris viņu aiz gurniem, uzvilku uz sava pimpja un sāku ritmiski pist viņu dirsā. Mmmmm... Āh, āh, āh... es pisu viņu veselu stundu uz akmeņainā krāvuma, bet viņai nekas... aktīvi piedalījās visā līdz. Es viņu pisu visās iespējamās pozās, no sāniem, no priekšas, no aizmugures, no augšas, no apakšas... ātri, lēni, dziļi, sekli... reizes desmit viņa manu pimpi ņēma mutē un sūkāja.Tomēr pienāca arī brīdis, kad es vairs nevarēju un jau pēdējo reizi ieliku savu daiktu viņas mutē un teicu, lai piebeidz mani... viņa klusām izpildīja manu pavēli un ārā nepalaida ne pilītes manas spermas. Es piecēlos un teicu: Virspriesteris savu sēklu sējis! Tagad pārējie! - saskaņā ar rituālu, lai ragana kļūtu pilnvērtīga Sātana kalpone, viņai jāstājas sakaros ar visiem klātesošajiem vīriešiem. Ap viņu sapulcējās visi klātesošie. Pirmais piegāja un savu pimpi viņas pežā ietrieca kāds gaišmatains jauns vīrietis. Un sāka viņu pist gandrīz tikpat aktīvi, kā es pirms brīža. Tikmēr kāds tumsnējs pavecāks vecis ielika savu veco pipeli Lindas mutē. Vēl pāris vīru pienāca no sāniem un savus daiktus ielika Lindas rokās. Ar saucienu pagaidiet, gaišmatis spēji parāva Lindu apkārt un pats apgūlās apakšā uzraudams Lindu sev virsū ar muguru. Viņš knaši ieslidināja savu daiktu Lindas petenē un turpināja viņu drāzt. Vecais vecis atkal ielika pimpi Lindas mutē. Ai Linda noelsās, jo kāds bija iespraudis savu locekli viņas pakaļā. Vēl viņai gadījās katrā rokā pa loceklim. Linda darīja ko spēja, lai sniegtu apmierinājumu visiem. Viņa locījās ar augumu, strādāja ar gurniem, centās ar rokām un pūlējās sūkādama ņemdama mutē te vienam, te otram, te trešajam. Veči mainījās arī pie viņas caurumiņiem. Viņu pisa visādi daikti, lieli un resni, tievi un īsi, gari un asi... Kā tikko viens bija atgājis, tā jau nākamais ielika savu pimpi Lindas mutē, iesprauda dirsā vai pežā... Šī eksekūcija vilkās krietnas trīs stundas un beidzot visi bija iesprauduši savus daiktus Lindas pežiņā, dibentiņā un arīdzan visiem viņa bija sūkājusi. Palika pēdējā daļa, apsēklošana... Linda atkal apgūlās uz ādas un tagad visi vīrieši veica beidzamo - Linda apmierināja viņus līdz ejakulācijai, pēc izvēles. Vīrietis varēja iespraust savu pimpi pēdējam grūdienam vai nu mutē, vai nu pežā, vai nu dibenā, ja vēlējās, Linda varēja viņu notrīt ar rociņu, vai arī ar krūtīm... Pamatā visi vēlējās, lai Linda atsūkā, otra lielākā daļa drāza Lindu dibenā, vismazāk bija to, kas vēlējās ejakulēt ar pežas palīdzību. Viens pēc otra vīrieši lēja savu sēklu uz Lindas auguma, līdz vienā brīdī viņa bija jau balta un lipīga no sviedriem un no spermas. Tovakar viņa apmierināja 33 vīriešus, mani ieskaitot. Viņa, mazliet grīļodamās spēka trūkuma dēļ, piecēlās kājās, es pacēlu viņas roku augšā un teicu: Lūk, ragana! Linda bija visa balta. Sperma lēni tecēja pa viāns augumu. Raganas pienāca klāt un cieši sastājušās sāka Lindu aplaizīt. Pēc tam, kad visa sperma bija nolaizīta, viņas paņēma Lindu aiz rokas un veda apmazgāt. Es piegāju viņai klāt un teicu: Tu lieliski izturēji, tevi gaida spoža nākotne. Es tevi paturēšu pie sevis. Vienošos ar klosteri, lai pārceļ tevi uz baznīcu par manu palīdzi.
Komentāri