Mēs satikāmies nesen, Twiterī. Viņa izskatījās lieliski! Lielas, zilas acis, nodegusi brūna kā rieksts, slaida un lokana kā vārpa vasaras vējā, tā viņa izskatījās Instagramā un vēlāk arī Draugiem albumā. Pēc neilga brīža mēs jau sēdējām pie Skype un runājām, par visu, dzīvi, un par mums. Kad apnika runāt, mēs rakstījām, epasti Gmailā pārklājās ar īsiem sms telefonā, ar koķetiem komentāriem Facebook čatā. Jā, mēs iepazinām viens otru, un tad mēs satikāmies. Viņas webkamera nebija no jaunākajām, bet tam nebija nozīmes, tik ļoti man viņa patika! Izlēmām satikties Austrālijā, es nosūtīju viņai Google Streets koordinātes un drīz mēs mērcējām kājas Klusā okeāna liegajos viļņos, iecēlām viens otru par mēru izdomātā Foursquare punktā, ko nosaucām par Sidneju, pasūtījām grupu, viņai šausmīgi patika RollingStones, un nu tie dziedāja tieši mums Youtube mums atskaņoja mūziku visā tās skaistumā. mikrofonā liegi čukstējām viens otram muļķības. Pienāca vakars, laiks šķirties, lai no rīta satiktos Wordpresā, kur katru dienu ritēja viņas dzīves biogrāfija. Tad kopēja kafija Draugos, atkal pastaiga atklājām, ka mums ir kopējas kaislības Tumblrā, diskutējot paskrēja vēl viena diena, runājām arī par valsts situāciju Delfi forumos, izrādīju viņai savu auto Bmwpower.lv, aizstaigājām arī uz suņu un kaķu izstādi webā un . un . sapratu, ka mīlu viņu! Sapratu, ka katra mana diena sākas ar cerību viņu satikt, aizrit pilnīgā eiforijā, neierobežotā ne telpā, ne laikā, un beidzas kā pasaka, kurai zini rīt būs turpinājums! Kā gan to citādāk lai nosauc? Ierakstīts epasts viņu pārsteidza ar manis paša zīmētu e-kartiņu, Latvijas pasts pēc brīža ar Ebay pasūtinātu saderināšanās gredzenu! Viņa bija šokā! Laikam, jo divas dienas neredzēju pat viņas ēnu: draugi, epasts, mobilais . visi klusēja. Domāju, ka esmu zaudējis viņu! Tad viņa man piezvanīja, teica: „Tiekamies pie Laimas pulksteņa sešos. Būsi?
Komentāri