Pirmā reize
2020-07-02
Cieniigteevs
Pusdienas ir svarīga dienas daļa, reizēm tās var izmainīt visas atlikušās dienas gaitu. Tieši tādas pusdienas man gadījās šodien. Nekas jau sevišķs nenotika, tik vien kā satiku sen sen neredzētu meiteni (Patiesībā jau sen vairs ne meiteni, bet gan sievieti manos gados, ar darbu, vīru, diviem bērniem.) Manu pirmo. Parasti visi savu pirmo seksa partneri klusībā noglabā kaut kur kādā sava prāta īpašā vietā un pa reizei atcerās ar gauži smaidīgu un apcerīgu sejas izteiksmi. Teikšu godīgi ar mani tā nav. Visus šos nu jau 20 gadus par viņu tā īsti pat nebiju atcerējies, ja nu vienīgi garām ejot, kā statistiku un ne vairāk. Ar pirmo reālo seksa pieredzi nekādu sevišķu, ar romantiku apdvestu atmiņu man nav tas bija izziņas process. Arī šoreiz, satiekot Ilzi, manī nekas nenodrebēja. Satikāmies rindā pie vienas no olimpijas ēstuvēm, pāris sekundes viens uz otru skatījāmies, līdz Ilze mani atpazina: Pauli, tu?! Ilze? Prieks redzēt! Kā iet? Rinda ar parastājām, ar interesi neapveltītajām frāzēm, pēc kurām abi uzzinājām īsu pēdējo gandrīz 20 gadu pārstāstu. Protams par seksu ne vārda, jo kam gan tas vairs varētu būt interesanti un kas to varētu atcerēties. Un nekā jau tāda arī nav ko atcerēties. Tikai, kad jau braucu atpakaļ uz darbu, aizdomājos cik sen tas viss bija un kas tik pa šo laiku nav noticis un tīri intereses pēc aizdomājos ar cik tad sievietēm galu galā ir bijušas tuvākas attiecības. Bet nu tagad par pašu pašu pirmo. Bija 1992. gads, pilnā sparā plosījās atmoda, tikko kā bijām tikuši pie jaunās naudas latvijas rubļa. Stipri vulgarizējot, varētu teikt, ka savu pirmo seksu kā reiz par šiem rubļiem arī nopirku. Mācījos tolaik mazpilsētas pamatskolā, biju cītīgs grāmatu tārps ar riebumu pret jebkādām fiziskām aktivitātēm. Neskatoties uz to, ka 8. klases obligātā literatūras programma to neprasīja, sen jau biju pārlasījis gan Dimā romānus, gan Verna fantstiskos stāstus, protams jau kādus pāris gadus iepriekš biju atklājis senču aizliegtās literatūras krātuvīti gan episko Zālīša grāmatu, gan Kas jāzin meitenei, gan fāterīša porno kāršu kavu, dabīgi arī leģendām apvītā marta Zīlīte bija pārlasīta no viena vāka līdz otram neskaitāmas reizes. Tā kā biju savam vecumam gana izglītots. Ja atmiņa neviļ, tad onānisma priekus pazinu jau vismaz gadus 3 un Zīlīte nebūt nebija pirmais avots no kā to iemācījos Tie kam tagad tuvojas 40 un ir parādījies pirmais dubultzods un rezerves riepa uz vēdera kļūst arvien izteiktāka, visticamāk ļoti labi atceras kādu prieku un gaviles tajos laikos radīja videomagnetafoni. Katrā mazpilsētā bija vairāki videosaloni kur par dažiem rubļiem varēja iet skatīties Brusliju un Švarcnēgeru, bet bija arī daži tādi imperiālistisko kapitālistu atbirumi, kam videomagnetafons bija pašiem savs! Mani senči kā reiz no tādiem draugiem arī bija dabūjuši videomagnetafonu un veselu maisu ar kasetēm uz mēnesi lietošanā. Dabīgi, ka pirmās dienas un naktis pagāja visai ģimenei kopā pārskatot maisa saturu. Komēdijas, bojeviki, krimiķi un viss tikai mums! Kādā jaukā dienā pēc skolas savas seksuālās dzīves dažādošanai ielīdu skapī senču seksa atribūtu slēptuvē pēc porno bildītēm. Man par pārsteigumu tur bija notikušas izmaiņas parādījušās 2 videokasetes! Nekādu uzrakstu, tikai uz vienas cipariņš 1 uz otras 2. Bija gan pieteikts, ka es viens videomagnetafonu aiztikt nedrīkstu, jo galu galā manta dārga (ja atmiņa neviļ, tad ~3000 krievu rubļu, salīdzinājumam jaunu moskābeli senči nopirka 89. gadā par 9000 rubļiem), interese par kasešu saturu bija pārāk liela, un pēc mirkļa kasete jau bija ielādēta un attīta uz sākumu. Ar pavērtu muti sāku gaidīt kas parādīsies uz tv ekrāna. Protams, ka intuīcija mani nebija pievīlusi tās bija seksfilmas, par kurām puiku aprindās kaut kas bija dzirdēts, bet neviens tā kā īsti negribēja ticēt, ka kas tāds būtu iespējams, jo kurš gan varētu gribēt rādīties pliks citiem, vēl jo vairāk filmēties! Izrādijās, ka runas par sekss filmām atbilst patiesībai un manās rokās bija nonākusi ne tikai sekss filma, bet gan īsta vācu kaku filma, jeb pornogrāfijas smagā artilērija. Pirmajā kasetē bija dažu minūšu garas, nesaistītas seksa ainas sākot ar tradicionālu seksu un beidzot ar DP, savukārt otrā kasete varēja pretendēt uz tā laika mākslas pornogrāfiju kopskaitā šķiet, ka četras, ļoti izstaipītas epziodes ar tradicionālu mīlēšanos pludmales smiltīs palmu ēnā (šķiet, ka filmas nosaukumā bija kaut kas par mīlu karstās smiltīs). Lieki piebilst, ka abas kasetes noskatījos no viena gala līdz otram un knapi paspēju noslēpt, kad ap septiņiem no darba mājās ieradās senči. Nākošā nedēļas nogalē senči bija sataisījušies braukt ciemos pie mātes māsas palīdzēt lauku darbos, man savukārt sestdienā ieplānots klases pārgājiens uz mūsu miestam tuvējo mežu ar nakšņošanu (vēl kaut kādā agonijas režīmā funkcionēja kaut kas vidējs starp pionieriem un skautiem), tā kā biju gana liels puika, tad senči ar mierīgu prātu jau piektdienā laikus sakrāmēja mantas un atstājot man veselu kapitālu (kādus 50 repšikus) aizdevās pie lauku radiem. Plāns protams skaidrs saaicināt pilnu māju ar korišiem un līdz naktij skatīties filmas. Sacīts darīts. Senči vēl droši vien nebija tikuši līdz pilsētas robežai, kad pie manis jau sāka pulcēties pirmie video seansa dalībnieki. Šķiet, tovakar salasījās kādi 7 vai 8 no mūsu klases 10 puikām, + vēl visam komplektā Ilze. Ilze bija atsevišķs stāsts. Viņa mūsu klasē uzradās krietni vēlāk, vecāki pārcēlās no laukiem uz pilsētu. Ilze bija par kādu gadu visus pāraugusi, jo pārcelšanās dēļ bija pamanījusies palikt uz otru gadu. 14 gadu vecumā bija uzaudzējusi jau visai pieklājīgus pupeļus un diezgan jūtami izcēlās uz pārējo skuķu fona, kas protams viņai nenāca par labu un it bieži padarīja viņu par dažādu ne pārāk mīļu joku upuri gan no skuķu gan puiku puses. Neskatoties uz puiku dumjajiem jociņiem viņai parasti labāk patika atrasties puiku kompānijā (visticamāk jau tāpēc, ka skuķi viņu īsti nepieņēma, jo jau tajos laikos sabiedrība lēnām sāka noslāņoties un viņas ģimene tika uzskatīta par tādu kā nelabvēlīgo). Arī šoreiz Ilze bija atvilkusies līdzi, protams, kā iemesls tika minēts vajadzība pēc cigaretēm. (Cigaretes varēja nopirkt pie manis, jo vecākais bračka turēja tādu kā tā laika točku kur varēja nopirkt gan Royālīti, gan importa cigaretes. Es reizēm pamanījos pa kādai paciņai nočiept un iztirgot klasesbiedriem. Tirgoju tolaik par 2 rubļi gabalā vai par 35 rubļi paciņu, ja nu gadījumā kādam bija radusies tāda nauda). Klasē tolaik pīpēja Ilze un vēl pāris puikas no bērnunama tie arī bija mani galvenie klienti. Šajā reizē Ilzei bija izdevies tikt pie naudas un lepni plivinot 35 repšikus viņa tika ielaista dzīvoklī, jo galu galā tik labs klients tak ir pelnījis noskatīties kādu filmu! Dabīgi, ka sākām ar Terminatoru! Tas bija tā laika lielākais grāvējs, kā tagad atceros, ka sekoja Viens pats mājās un tad Spoks. Kad tikām galā ar spoku bija, jau stingri vēls, vismaz kādi 2 vai 3 naktī, bet kad nācu klajā ar priekšlikumu paskatīties vēl seksfilmu, dabīgi, ka nevienam iebildumu nebija (neskatoties uz to, ka nākošā rītā 8:00 bija paredzēts startēt pārgājienā!) Jau pirmās pornogrāfijas minūtes uz puikām atstāja graujošu iespaidu visi vaļējām mutēm sēdēja kā piekalti ekrānam lai nepalaistu garām nevienu sīkumu. No tv nākošās elsas, brīdī kad sižeta galvenais varonis iestūma savu rīku uz ceļiem stāvošajai sievietei, pārtrauca Ilze: Mēs ar brālēnu arī tā darījām, viņš man visu iemācīja, bija forši! Tajā brīdī neviens gan tam nepievērsa uzmanību, visi bija aizņemti ar jaunās informācijas masas apstrādāšanu. Ārā bija jau stipri gaišs, kad jautrā kompānija izklīda māju virzienā (visticamāk lai pamatīgi atrautos no sencīšiem, jo tajos laikos nebija pieņemts 14 gadi vecumā klenderēt apkārt līdz rīta gaismai). Pēc dažām stundām stipri sagurušā skatā, tikāmies jau skolā, apkrāvušies ar teltīm, guļammaisiem, ēdamo un dabīgi arī dažām pudelēm alus, jo kas gan tas par pārgājienu bez dzeršanas! Vēl līdz šim apbrīnoju mūsu plānprātīgo pionieru/skautu vadītāju un viņas bezbailīgo bezatbildību vilkties pārgājienā ar sīkiem perdeļiem. Kad ierados, pie skolas jau bija sanākusi laba daļa manas klases, kā arī vairāki mūsu vecuma sīči no mūsu miesta otras skolas. Starp tiem arī Jana, kura parādīsies manos stāstos arī turpmāk, ar savu pāris gadus vecāko draugu Raivi. Protams jautrajai kompānijai pa vidu maisījās arī Ilze. Pēc kāda brīža pārgājiens arī varēja sākties. Mūsu apņēmības pilnā vadītāja mēģināja pa ceļam kaut ko stāstīt par apkārtni, par mūsu rajonu, beigās pārmetās uz botāniku un kad palika skaidrs, ka nevienam viņas stāsti neinteresē, sāka ar pāris skuķiem kaut ko savā starpā spriedelēt. Jana ar Raivi ik pa brīdim atpalika un centās noslēpties lai pamaigotos, skuķi saspiedušies savā bariņā kaut ko tērgāja, puiku bariņš pārsprieda vakar pie manis redzēto. Ilze plivinājās starp bariņiem mēģinot kaut kur atrast kompāniju. Beigās piestājās pie manis lai apcerētu cigarešu dārdzības jautājumu. Pret vakaru bijām paspējuši izvazāties pa tuvējām apskates vietām, nopeldēties, lokālā rakstnieka memoriālās mājas pagalmā paēst pusdienas un tagad bijām nonākuši pie Klintīm (tā nu tos dolomīta bluķēnus mūsu pusē sauca), kur bija paredzēta nakšņošana. Nakts, ugunskurs. tīrā romantika. Teltis jau saslietas, pie ugunskura kaut kādas atrakcijas ar dziesmiņu dziedāšanu, nolīdām ar Ilzi sapīpēties, jo protams prece man kā vienmēr bija līdzi un kopējā romantisma gaisotnē arī man sagribējās kādu aizliegto augli nobaudīt (līdz paņemtā alus pudele jau bija iztukšīta). Tā nu nolīdām patālāk no pārējiem pie kraujas, kur ar skatu uz upi savu telti bija uzslējuši arī Jana un Raivis. Aizpīpējām, sajutos kā pieaudzis vīrs (cik gan maz tādam sīcim vajag). Uzmanīgi ieklausoties meža klusumā no Janas un Raivja telts puses nāca dīvainas skaņas tāda kā čāpstināšana, tāda kā klusināta rosīšanās. Ilzei, kā jau skuķim, protams nebija miera un savajadzējās iet paskatīties kas tur notiek. Pēc pāris minūtēm viņa bija atpakaļ un klusi iečukstēja ausī: Nāc skatīties, viņi sūcās!!! Tikai klusu!!! Klusiņām pielīdām pie telts cik nu tuvu iespējams, neko jau daudz saprast nebija iespējams, pa atvērto telts ieeju bija tikai skaidri redzams, ka teltī notiek kaut kāda ņurcīšanās, jo ik pa brīdim paspīdēja viena vai otra mīlnieka sejas. Palīdām abi ar Ilzi vēl tuvāk, viņa iečukstēja man ausī: Man liekas viņi tūlīt pisīsies! Knapi noturējos no izbrīna neieklepojies, bet tā kā palika arvien interesantāk, tad palikām uz vietas. Pēc cītīgas pamīcīšanās teltī sākās īsta rosība. Ilze man ausī noelsās: Viņi ģērbjas nost! Tumsā vispirms paspīdēja Janas atkailinātās rokas (vismaz man tā likās), telts tumsā paspīdēja Raivo mugura, viņš novilka un nometa telts stūrī kreklu, uz mirkli samanīju divus gaišākus pleķus, Ilze uzreiz nokomentēja, ka tie esot Janas pupi, bet viņai esot lielāki, tālāk redzējām tikai kā pie guļus noliecas gan abi gaišie pleķi, gan Raivja mugura. Nepieklājīgi skaļi no telts atskanēja Janas vaids, man ausī Ilze gandrīz vai iebļāvās: viņš viņai iebāza!!! Vaidam sekoja īsa, ritmiska skaņa kādu iepriekš bijām dzirdējuši filmā, tad ievaidējās Raivis, Ilze parāva mani aiz rokas: Ejam prom, viņš pabeidza. Tūlīt viņa ies čurāt lai nepaliktu stāvoklī! Kas zin, kurš Ilzei bija sastāstījis muļķības par čurāšanu lai izvairītos no grūtniecības, bet tad viņa tam svēti ticēja. Ātrā solī pabēgām prom no notikumu vietas, nolīdām krūmos nopīpēt vēl pa vienai. Un tad pīpējot dzima mans līdz šim ģeniālākais biznesa plāns. Pārvarot kautrību, pauzē starp cigarešu dūmu ievilkšanu, saņēmos dūšu un jautāju Ilzei: A tu arī tā darīji? Nu jā, ar brālēnu tā darījām. Patika? Nezinu, varbūt, bet meitenēm parasti sākumā nepatīkot, brālēns tā teica. Gribētu vēlreiz? Nezinu. Varbūt. Nu brālēns man par to ar moci pavizināt apsolīja. Uz to brīdi saruna pārtrūka, jo mūsu pavadonei pēkšņi bija pielecis, ka daļa uzraugāmo ir pazudusi no ugunskura. Sarunu nākamā dienā jau dodoties mājās atsāka Ilze, bet par to vēlāk. Sākās pazudušo medības un dzīšana gulēt. Beigu beigās izrādījās, ka lielākā daļa bēgļu vienkārši ir salīduši pa teltīm, kur kabatas lukturīšu gaismā, saspiedušies kopā stāstīja no vecākiem saklausītos vai tā laika dzeltenajā presē salasītos, spoku stāstus. Teltī kur bija paredzēta vieta man, kā reņģes bundžā, bija saspiedušies visi mūsu klases puikas un priekš manis vietas tur vairs nebija tīri fizikālu apsvērumu dēļ. Jautājoši paskatījos uz Ilzi: Kur tu gulēsi? Pie zubrilām. Viņas jau guļ. Zubrilas bija 3 mūsu klases teicamnieces. Viena par otru glupāka. Nu jau visām trim ir izdevušās spožas karjeras lai cik dīvaini nebūtu neviena nav tikusi pie kaut cik jēdzīgas izglītības, bet visas trīs ir pamanījušās kļūt par māmiņām un mājsaimniecēm. Tajā vakarā kā pieklājīgām meitenēm nākas, viņas jau laikus bija likušās pie miera. Es varu pie jums? Man jau tu netraucēsi, lien iekšā, tās zosis tāpat guļ un neko nepamanīs. Tā kā izredzes gulēt zem egles mani nevilināja, ielīdu brīvajā telts stūrī kur uzreiz pēc manis iekārtojās arī Ilze. Zubrilas tiešām jau saldi gulēja un mūsu ielavīšanos pat nepamanīja. Uzgriezu muguru kaimiņienēm, piespiedos tuvāk telts malai lai atbrīvotu vairāk vietas Ilzei, spilvena vietā ieriktēju zem auss savu somu. Ilze iespiedās starp mani un mūsu kaimiņienēm. Laidos jau miegā, kad sajutu Ilzi piespiežamies manai mugurai tuvāk kā to prasīja viņai atbrīvotā vieta. Pavirzījos vēl tuvāk telts sānam. No snaudiena mani atkal pamodināja pārlieku kustīgā kaimiņiene. Iespiedos vēl dziļāk stūrī un pēc brīža atkal sajutu viņas augumu piespiežamies tuvāk. Mana mugura palēnām sāka sajust blakus guļošā ķermeņa siltumu un izšķirt tā kontūras, kā zibens caur manām smadzenēm izšāvās atskārsme tie 2 zirnīši ko jūtu uz savas muguras ir viņas krūšu galiņi! Un vispār, kāpēc es tos tik labi jūtu? Jutu kā sirds sāk sisties straujāk un sāk trūkt gaisa, gluži instinktīvi arī mans vēl neko nejēdzošais loceklis bija sameties sāpīgi stīvs un spieda. Centos aizturēt elpu un izlikties, ka guļu. Aizturot elpu atskārtu, ka ne tikai man vienam ir problēmas ar paātrinātu sirdsdarbību manas kreisās lāpstiņas apvidū varēju skaidri sajust cik strauji sitas Ilzes sirds un kā paātrināti cilājas viņas krūtis. Mani pārņēma panika. Ko darīt? Kā uzvesties? Es neko nemāku! Ko viņa par mani nodomās? Nē, labāk izlikties par beigtu. Saņēmu visus spēkus, lai pārņemtu elpošanas kontroli, sāki elpot lēni un dziļi kā aizmidzis cilvēks. Mans triks ar izlikšanos par beigtu izdevās. bet ne tā kā es to biju iedomājies . Pēc pāris minūtēm sajutu kā Ilzes roka pieskaras manam plecam, es nodrebēju, bet turpināju tēlot dziļi aizmigušu. Ilzes roka pārslīdēja pār maniem sāniem, apstājās uz gurniem un tad man par lielām šausmām noslīdēja līdz bikšu priekšai kur protams sataustīja manu piebriedušo daiktu. Dabīgi, ka uz pieskārienu tas jautri atsaucās piebriestot vēl vairāk. Es turpināju izlikties par beigtu. Arī Ilze turpināja savu darbošanos paglāstīja manu galiņu caur bikšu audumu, tad paspieda to ar pirkstiem, atkal paglāstīja un aiztaustījās ar pirkstiemuz augšu, līdz siksnai. Ar nelielu paķimerēšanos viņai izdevās attaisīt sprādzi, ar pogu viņas veiklie pirkstiņi tika galā daudz ātrāk, bet rāvslēdzējs, mana locekļa spiests, atsprāga vaļā pats. Es gulēju pilnīgi pamiris un baidījos kustēties. Galvā šaudījās simtiem domu kaut tas viss beigtos; nē, lai tas turpinās; bet pāri visam manas smadzenes brēca KO DARĪT???!!! Ilzes roka ieslīdēja manās apenēs un satvēra locekli, lai neievaidētos, es iekodu mēli starp zobiem. Ilze pabīdījās tālāk atbrīvojot man vietu un pagrieza mani uz muguras nu viņa bija man līdzās uz sāniem un ar savu kreiso roku turēja rokās manu aiz sasprindzinājuma sāpošo locekli. Es aizmiedzu acis ciešāk un māksloti iekrācos. Neatlaižot locekli, Ilze pārcēla man pāri kāju un ar strauju kustību uzrausās man virsū jāteniski, pieglaudās man pie krūtīm ar savu vēderu, bet pie vaiga es sajutu pieglaužamies viņas kailo, stingro pupu. Galvā pazibēja doma: Pa kuru laiku viņa ir izģērbusies?! Manu domu pārtrauca Ilzes darbošanās. Ar strauju rokas kustību Ilze atbīdija manu priekšādiņu no locekļa galviņas, es no sāpēm un pārsteiguma gandrīz iekliedzos, bet vaida vietā iekodu starp zobiem sakostajā mēles galiņā (beidzot man palika skaidrs kāpēc filmās vīriešu locekļi izskatījās pilnīgi savādāki kā mans vecais joks ar priekšādiņu). Nākošais ko sajutu bija kā locekļa galviņa slīd pa kaut ko siltu un mitru, šis siltais mitrums apņēma galviņu un tad pēkšņi visa pasaule sašķīda krāsainu dzirksteļu virpulī, locekļa galviņa sasprāga un likās, ka viss mans sasprindzinājums ir pārvērsts tīrā, elektrizējošā baudā. Jā, es pabeidzu. Pabeidzu pat nesācis. Ieejot pa saldās baudas vārtiem. Un tā arī turpinu ar katru jaunu sievieti. Ilze saprata notikušo un noslīdēja no manis un sakrustojusi kājas apsēdās man blakus. Es pavēru acis, paskatījos uz Ilzi. Viņa uzsmaidīja man: Nekas, pirmajā reizē tā jābūt! Ilze ar nopietnu sejas izteiksmi ar pirkstu pārvilka pār savu mitro, nedabūjušo kājstarpi. Uz pirksta palika pile no mana niecīgā spermas izvirduma. Ar zinātniskas intereses izteiksmi sejā Ilze pielika pirksta galu pie mēles, pačāpstināja, tad nolaizīja pirkstu un secināja: Nav garšīgs! Nolaidu skatienu uz leju un atdūros pret viņas krūtīm tās bija stingras, apaļas, bet sārtie galiņu zirnīši koķeti skatījās katrs uz savu pusi.Ilze pamanīja manu skatienu, maigi iepliķēja manu vaigu un nopietni noteica: Neskaties, man kauns. Guļam! Ātri paķēra telts stūrī nosviesto džemperi, ar vienu kustību to uzvilka, pagrūda mani tālāk un ieritinājās uz gulēšanu. Par laimi mūsu kaimiņienes rosīšanos tā arī nebija sajutušas un turpināja miegā šņākuļot. Rīts pienāca ar nepatīkamu rasu un vēsumu, neskatoties uz silto Ilzi blakus, biju pamatīgi pārsalis. Pamodos tikai tad, kad par manu atrašanos zubrilu teltī aktīvu interesi izrādīja mūsu pionieru vadātāja zubrilas jau bija paspējušas sacelt traci un viņu ataicināt, bet Ilze pa to laiku jau rosījās ap ugunskuru, kur tika cepinātas vakardienas desu atliekas. Tiku cauri ar neilgu audzinoša rakstura sarunu. Pasaule likās sarāvusies mazāka, klasesbiedri sīkie un pats jutos kā liels vīrs un arī mūsu uzraudzītājas rājiens likās kā tukša vistas kladzināšana. Diena lēnām sāka iesilt, pārējie izklīda kur nu kurais noņemties ar bērnu izklaidēm futeni, tautasbumbu un sazin vēl kādām everģēlībām kas mani, kā nu jau paša apziņā īstu vīru, vairs neinteresēja. Arī Ilze aizspurdza ar skuķiem dauzīt tauteni. Paliku viens. Upes krauja tā vien aicināja uz tās apcerīgi ievilkt dūmu. Aizsoļoju līdz Janas un Raivja kraujas malā uzslietajai teltij un ieņēmis manā saprašanā vīrišķīgāko pozu, atspiežoties ar roku pret tuvējo koku, aizsmēķēju. Pēc pāris dūmiem pamanīju rosību Raivja teltī, pēc mirkļa no turienes parādījās aizpampušā Raivja ģīmis, pēc tam arī viņa plikās miesas tērptas vienās apenēs. O, vecais, iedo uzpīpēt! 2 rubļi Da davaj nedirsies, iedo tāpat. Es vakar visu piķi uz to kuci iztērēju. Bļa, vināru viņai nopirku. Piepisās viņa riktīgi. Celka, bet pišās tāpat viņa, bļa, kā šujamšīna, tagad visa pipele asiņaina. Besī tās celkas. Var jau būt, ka viņa arī pisās kā šujmašīna, bet vecīt šuvējs gan no tevis švaks! nodomāju pie sevis atceroties ko iepriekšējā vakarā bijām redzējuši un pasniedzu Raivim cigareti. Raivis aizpīpēja, ievilka dziļu dūmu, izpūta pāris dūmu riņķus un pievērsās man. Nu un ko tu neizpisi to sučku? Nestāv vēl? un gardi nosmējās par savu joku. Nonoturējos neatbildējis: Nu vispār jau es viņu. nu. nu tā kā viņai iebāzu. Mūs pārtrauca Janas sprogaini blondā galva kas parādījās puspievērtajā telts izejā. Janas roka pastiepās pēc cigaretes. Tajā brīdī es pat iedomāties nevarēju, ka jau pēc pavisam neilga laika viņas roka sniegsies pēc mana locekļa.
Komentāri