Par brīvdienām
2020-07-02
Cieniigteevs
Es nemīlu sestdienas, svētdienas un galu galā brīvdienas vispār. Sestdienas ir tādas briesmīgas dienas, kad nākas tikt galā ar dažādiem mājas darbiem nopļaut zāli, saskrūvēt izdegušās lampas, salabot kaimiņu suņa sagrauztu sētu vai izdarīt vēl kādu no 1000 sīkajiem, pretīgajiem darbeļiem kas vajā jebkuru cilvēku kam ienācis prātā nedzīvot zem tilta. Šie te darbiņi krājas visu nedēļu un tad ar mūsu ģimenes lēmējvaras starpniecību sestdienu rītos nogāžas pār manu galvu, jo viņa uzskata, ka ar to vajadzētu tikt galā mājas saimniekam. Es vis labprātāk samaksātu kādam tuvējo māju trūkuma māktajam iemītniekam un pats tajā laikā sustu kādā pludmalē (vēlams nūdistu, kur var novērtēt lielu daudzumu dažādu formu un izmēru pupu), vai arī pafrēzētu kādu trasi, bet nē, tā vietā man nākas kratīties uz zāles pļāvēja vai žonglēt uz trepēm mēģinot piestiprināt alkoholiķu-deģenerātu pienācīgi nenostiprināto noteku. Bija laiki, kad šāda te moku diena bija tikai sestdiena, bet ar aiziešanu no dvēseļu ganīšanas biznesa, sestdienai ir pievienojusies arī svētdiena. Eh, draudzes gana loma tomēr bija jauka svētdienas tiešām bija īstas brīvdienas. Itkā teorētiski skaitās ka dari darbu, bet patiesībā atpūties un izbaudi dīku laika pavadīšanu. Un protams arī ilgāku aizkavēšanos svētdienas pēcpusdienā, vienmēr var izskaidrot ar kādas noskumušas dvēseles iepriecēšanu. Bet ko nu par to, tas ir pagājis un domājams neatgriezīsies. Arī šī sestdiena nebija izņēmums. Pareizāk sakot sestdiena jau bija sākusies piektdienas vakarā. Vieglprātīgi nebiju pievilcis mūli līdz nemaņai un jau vakariņojot nācās uzklausīt mūsu ģimenes lēmējvaras idejas par to, kā varētu paiet mana nākošā diena. nekā iepriecinoša dienas kārtībā nebija nekādu pupu, nekādas maucības, pat ne trulas dzeršanas vai kaut vai gaļas rīšanas. Tikai visādas neinteresantas lietas zāliena pļaušana, pirmā stāva tualetes pilošā krāna mainīšana, kurmju rakumu līdzināšana un vēl un vēl un vēl. šķiet, ka Augeja staļļu tīrīšana salīdzinājumā būtu tīrais nieks. Likos gulēt ar smagu sirdi bez konkrēta plāna kā izvairīties no jautrās atrakciju programmas. Sestdienas rīts tomēr pienāca, diemžēl pasauli pa nakti nebija nepostījis ne kārtējā apokalipse, ne irānas sākts atomkarš, pat ne sūda lietiņš nebija uznācis lai nedaudz atliktu ķeršanos pie darbiem. Pamodos ap deviņiem no sievietes rosīšanās pa māju. Kaut kas tika tīrīts, berzts, sūkts, gāzts, un protams purpināts par manu ilgo gulēšanu. Nospriedu, ka varētu vēl kādu stundiņu nosist pavārtoties pa gultu, tad vēl kādu stundiņu varētu pavadīt dušā un brokastojot un no mājas līst ārā ap divpadsmitiem. Un tad manā galvā dzima ģeniāla ideja kā vismaz uz brīdi atlikt nīstos darbus. Frizieris! Man ir jādodas pie friziera. Mati ir atauguši, arī no sievietes puses jau labu laiku bija dzirdama nīdēšana par noaugušo, veco mērkaķi. Dīvainā veidā man ir sagadījies, ka visām manām sievietēm vīrieša skaistums saistās ar īsu galvas apmatojumu un gludi skūtu seju. Es vislabprātāk staigātu apaudzis garām matu krēpēm un vismaz 5 cm garu bārdu, taču mani personīgie ieskati šajā jautājumā nevienai no viņām īpaši nekad nav interesējuši un tā vismaz kādus 15 pēdējos gadus frizieri apmeklēju regulāri. Pieraksts pie friziera jebkurā darbu sarakstā automātiski tika ierindots prioritāšu topa pirmajā vietā. Arī tagad, brīdī, kad par guļošo daiļavu, vairs nebija iespējams izlikties es kā pašu par sevi saprotamu izspēru: Es tagad noskriešu līdz frizierei, man tur pieraksts. Nu jā, sen jau vajadzēja nogriezt, šausmīgi noaudzis esi! Yes!!! Izdevās. Nekādu iebildumu no mīļotās sievietes puses matu griešana sava svarīguma ziņā pārspēj visu pat pāraugošo zāli un kurmju rakumus tajā. Sāku tusnīt augšā. Nesteidzīgas brokastis, stundu ilga dušošanās ar padušu skūšanu un ātro padarbošanos ar sevi. Tīri normāls dienas sākums. Protams, ka nekāda pieraksta man nebija un arī tāds nebija vajadzīgs. Vismaz pēdējos 10 gadus reizi mēnesī es apmeklēju tikai vienu frizieri un katru reizi pēc samaksāšanas kasē vēl papildus piečuku noliku frizierei uz viņas galdiņa. Par to man vienmēr bija garantēta vieta bez rindas neskatoties uz pierakstiem, ieraugot mani, mana frizierīte ātri pabeidza iesākto klientu un kā nākamo aicināja mani. Visticamāk arī ja pats prezidents būtu pierakstījies, arī tad viņa pamanītos izbrīvēt vietu man. Sīkie kukulīši dara brīnumu lietas. Rīga sestdienas rītā bija patīkami tukša, centra virzienā satiksmes praktiski nekādas visi jau laikus aizdevušies kādu slapjumu virzienā, lai nodotos ādas vēža riska faktora palielināšanas procedūrām. Nepilnas 20 minūtes un biju galā. Mana friziermeistare bija dāma ap 40. Gan viņas sejā, gan uz rokām un citām atsegtajām ķermeņa daļām palēnām sāka parādīties pirmās novecošanās pazīmes. Vārnu kājas pie acīm, grumbiņas uz kakla un rokām, jau nedaudz nošļukušās krūtis, viss pamazām sāka norādīt, ka kādreiz visai simpātiskais ziediņš ir sācis vīst. Neskatoties uz to viņa bija gluži simpātiska. Pat ļoti. Šoreiz viņa mani pārsteidza sagaidot visai nepierastā tērpā. Parasti korektās bītlenes vai kāda cita pieklājīga friziera darbam piemērota apģērba vietā uz apaļīgajiem pupiem bija uzstīvēts niecīga izmēra topiņš ar vienkārši milzīgu izgriezumu, kas, pēc maniem pirmā brīža novērojumiem, atklāja vismaz 75% viņas krūšu laukuma. Parasto džinsu vai bikšu vietā īsi džinsa svārciņi ar nepiedienīgi zemu jostas vietu, kas pilnībā atklāja baltu stringu augšdaļu. Ieraugot visu šo daili, mans locekļa galiņš nervozi saniezējās. Wow, ķērušies pie jaunas klientu pievilināšanas stratēģijas? pie sevis nodomāju. Ieraugot mani, frizierītes seja atplauka smaidā: Labrīt! Sen neesat bijis pie mums, sēžaties. Griežam kā parasti? Piekrāsojam arī? Vai kā jums matiņi smuki atauguši. Man jau likās, ka jums ātri jābūt, parasti jau katru mēnesi sākumā nākat. Jautri čivinot, stāstot par mēness fāzēm un to ietekmi uz matu augšanu un gvelžot citas muļķības mana galva jau bija izmazgāta, nosusināta, ap kaklu aplikts pārklājs un krēsla augstums noregulēts. Viņa ķērā pie šķērēm. Iesākumā viss ritēja puslīdz ierastā gaitā šķēres šņirkstēja, nogrieztās matu šķipsnas krita zemē, līdz pēkšņi sajutu frizieres krūtis piespiežamies manam plecam lai atsniegtu nepaklausīgo matu šķipsnu frizierim var nākties pieskarties klientam ar savām ķermeņa daļām. Vienīgais, ka parasti tas nenotiek caur plānu topiņu un krūšu gali nav piebrieduši no kondicioniera telpā radītā vēsuma. Mans loceklis uz to reaģēja vētraini piebriestot pēc maksimālās programmas. Ups. Zem pārklāja manas rokas bija neredzamas apkārtējiem. Uzmanīgi pārvietoju roku tuvāk loceklim un piespiedo to ar roku maita, neklausīja. Lai situāciju vēl vairāk dramatizētu frizierīte pārvācās uz priekšu un manas acis atdūrās tieši pretī viņas pupiem. Topiņš tos atklāja visā krāšņumā. Tas nebija gluži tas, kas būtu vajadzīgs manas spontānās erekcijas mazināšanai. Ar šausmām iedomājos par to, kas notiks kad matu griešanas procedūra beigsies un nāksies noņemt pārklāju un kas vēl trakāk, nāksies celties. Biju jau senāk pārliecinājies, ka vieglās, plānās linu ūziņas, kas man bija kājās, nebūt nav spējīgas noslēpt pat nelielu erekciju, kur nu vēl masīvo asins pieplūdumu, kas bija pārņēmis manu daiktu. Mēģināju pārliecināt savu nepaklausīgo locekli ar draudiem, tad pārgāju pie mēģinājuma domāt par kaut ko citu. Parasti ar erekciju cīnīties daudziem palīdz beigtu kucēnu, kaķēnu, bērnu īsi sakot kaut kā briesmīga vizualizēšana. Ne kucēni, ne kaķēni, ne arī kādi citi beigti mazuļi nelīdzēja. Acu priekšā rēgojās frizieres apaļīgie pupi. Pārgāju pie smagās, erotiskā nieskaņojuma graujamā artilērijas domām par 20 gadu ilgo mājas kredītu, par to kā netieku galā ar tā nomaksu, kā mani izliek no mājas, kā zaudēju visu savu labo dzīvi. Arī tas nelīdzēja, frizieres pupi bija spēcīgāki par visiem man zināmajiem libido mazināšanas paņēmieniem. Vienīgais risinājums, mēģināt dot manam pavēlniekam to, ko viņš sadomājies glāstus un uzmanību. Uzmanīgi mēģināju paglāstīt caur bikšu audumu galviņu, vērojot savu atspulgu spogulī. Jā, viss izdodas, nekas nav redzams. Galvenais noturēt akmens cietu fizionomiju. Par laimi friezieres čalošana neprasīja aktīvu piedalīšanos sarunā, viņa varēja tarkšķēt kā veca plate un ja viņu neapturētu, viņa, visticamāk to darītu visu laiku. Laimīgā kārtā daba mani ir apveltījusi ar ļoti jutīgu galiņu, varu līdz finišam sevi novest arī ar glāstu un fantāzijas palīdzību, bez rupja spēka pielietošanas. Šajā gadījumā fantāzija nebija vajadzīga nobriedušās sievietes mīkstumi ar fantastisku regularitāti berzējās te pie viena pleca, te otra, te iznira acu priekšā. Pēc dažām minūtēm jutu, ka tuvojas finišs, kad līdz manīm nonāca frizieres vārdi: Hallo! Jūs laikam mani vispār neklausaties, būs labi, vai vajag kaut ko vēl pielabot? Ak tu dirsā pistā kuce, kaut tu nosprāgtu tepat uz vietas un kaut tavi bērni nosprāgtu mokošā nāvē un kaķis sapūtu dzīvs esot domās veltīju viņai visu savu rupjību arsenālu. Ar tēlotu interesi paskatījos spogulī, apslāpējot paātrināto elpošanu, atbildēju: Sorry, laikam aizdomājos. He he, gara nedēļā, neesmu izgulējies, aizmigu ar acīm vaļā. Ē. e. vajadzētu augšu vēl bišku pielīdzināt un pafilēt, savādāk izskatās kā ar ķiveri galvā. Protams neko labot sen jau vairs nevajadzēja, kā vienmēr nogriezts bija labi. Friziere paraustīja plecus, atrada šķietami labojamās vietas un turpināja. Arī es turpināju, pēc mirkļa biju atguvis nokavēto un sasprindzinājos pēdējai piepūlei un finišēju. Ideāli. Visu rumpi pārņēma atvieglojuma sajūta, sajutu kā zem plaukstas atslābst arī mans piebriedušais mocītājs un gar locekļa galu noplūst spermas straumīte. Paldies radītājam un mātei dabai, kas mani nav apveltījuši ar filmās redzamajiem spermas izvirdumiem fakts, ka noplūdusī sēklas tējkarote sasūksies apakšbiksēs mani nomierināja un arī saspīlējums biksēs bija praktiski pazudis. Arī friziere bija novērsusi manis norādītos defektus, pārjautāja vai tagad esot labi, uz ko atbildēju: Kā vienmēr ideāli, saulīt! un uzsmaidīju pārliecībā, ka neviens neko nav redzējis. Samaksāju kasē un kā ierasts noliku piečuku uz savas frizierītes galdiņa. Ejot ārā pa durvīm pagriezos lai pamātu atvadu sveicienu. Arī mana dārgā frizierīte man pamāja pretī ar koķetu žestu novelkot manis nolikto piečuku gar degunu, mēles galiņu nolaizot lūpas un piemiedzot aci. Man viss palika skaidrs. Iesakiet, lūdzu, labu vīriešu frizieri! Vēlams vīrieti, jo uz vīriešiem man nestāv! Nez vai es atgriezīšos pie savas frizieres.
Komentāri