No jūrnieka dienasgrāmatas
2020-06-17
Kadets
Kad pirmo reizi gāju jūrā kā kadets, bijām štatos, Ņujorkā ja nemaldos. Aizgājām kopā 5 kadeti uz striptīzbāru vismaz kaut uz sieviešiem paskatīties, jo maukas atļauties nevarējām (tad kadetiem maksāja 50 zaļos mēnesī). Nu paņemam katrs pa aliņam, sēžam. Cilvēku bij maz, un tāds bariņš pie galdiņa bijām tikai mēs. Nu nāk kārtējais priekšnesums, un beibe bij nu ļoti ļoti skaista, un šī mums uz galda sāk dejot. Dejo dejo, un viens mans kolēģis tāds mazliet tā kā uzvilkts sāk palikt. Tad vienā brīdī šis paņem savu pirkstu sev mutē un pēc tam striptīzdejotājai pīzdā, kad šī bij pagriezusi dibenu tieši pret viņa seju. Tajā brīdī man likās, ka mūs tur nositīs... Tā striptīzdejotāja sāka nebalsī bļaut, tajā pašā brīdī lielais višibala nīga ņem to čalīti pie dziesmas un sāk viņu klopēt. Šis jau izrubījies, a šo tāpat klopē. Mēs tā visi paskatījāmies viens uz otru, nu jāručī ārā, ja nē toč nositīs. Sākam tam nīgam uzbrukt kas nu kuram bija pa rokai. Beigas kaut kā ar viņu tikām galā. Labi, ka viņš bija vienīgais apsargs tur. Kad to cietēju nesām atpakaļ uz kuģi, šis atjēdzās un saka: bļeģ, nesiet mani atpakaļ, gribu to veceni izdrāzt!!! Tas saucas: daudz alkohola, daudz pa galvu dabūjis, un par daudz pārgribējies. Kad jau visi pabeidzām akadēmiju, tad tā arī katrs aizgājām kur nu katrs. Vairākums jau aiztinās prom no tās Latvijas kuģniecības, jo varēja atrast labākas vietas, kur strādāt. Bet cik sapratu tobrīd, tas zelta pirksts palika kuģniecībā. Un kad satiku viņu pēc pāris gadiem, šis man sāk stastīt, ka kuģniecībā alga maza, tagad vēl nodokļus sāk likt virsu utt... A ko ta sēdi? Šis saka, ka negribot, jo viņš to striptīzdejotāju jau esot sev sakoļījis apmēram kā par otru sievu. Un kuģis būšot uz tās pašas līnijas vel 8 gadus. Par šito es vienkārši biju uz dirsas, pat kad bildes ieraudzīju bij gruti noticēt. Vot tas ir suns!
Komentāri