Nebeidzamā mīlas kvēle no pirmās glāzītes jeb piesmietā Visbulīte
2021-05-27
Alfonss Piekāsts- Podkāsts
Šis nu ir tik erotisks gadījums, ka mans vangālis uzreiz liek sev manīt, tiklīdz atceros šo dīvaini neparasto notikumu. Bet no tika tas pirmsKovida ēras šā gadsimteņa padsmitajos gados. Todien es dirnēju kādā kafešantānā un sūcu ruma kafiju. Šis bija jau atsotais lokāls todien, taču gods kam gods nevienā vairāk par pinti ruma kafijas netiku izdzēris. Te pēkšņi- kā tas notiek romatiskās komēdijās, ievēroju, ka pie blakus galdiņa, tieši man aiz muguras guļ kāda jaunuve. Viņa jau bija smagi piemetusies un pa reizei baigi iekrācās. Uz galdiņa stāvēja bļodiņa ar izsmēķiem, aizkosts brekfesters, ļoti aizdzerta absenta glāze un vesels ducis pilnībā iztukšītu glāžu. Apģērbusies jaunuve tomēr bija, viņai uz buferiem bija pat uzstīvēts vairākus izmērus par mazu bjustgalters un kājās bija pantaloni ar mežģīni. Pēdas bija basas, jo bija jau pavēls zeltotais rudens. Es viņai metu ar riekstiņu, lai pārbaudītu, vai vēl uz kaut ko reaģē. Nereaģēja, tikai palaida skābu pirdienu. Tas manī iedvesa kvēli un domu par kopošanos kaut kādā nepiedienīgā veidā un vietā. Pie bārtendera noskaidroju, ka šamā lēsi jau ir apmaksājusi, tamdēļ iespiedu viņu padusē un vilku ārā no dzīru vietas. Pretošanās nebija, tikai upuris pa reizei nošvepstēja: nav mīla jāmeklē, - jo ho-ho!! Pamāju ar roku kebam un liku braukt uz adresi, kuru nosaucu. Bet šajā adresē mitinājos es pats. Tas ir kāds ceturtdaļpagraba dzīvoklis ar krāsns apkuri un kanalizāciju. Laupījumu usmanīgi noguldīju uz vāļas un uzlēju glāzi negāzēta ūdens bez citrona. Mani sauc Visbulīte tās bija tās artikulētās skaņas, kas nāca no potenciālā upura. Es braši saberzēju bikšu priekšu un teicu Nu tad, ko vai To? Visbulīte īgni pavirināja plakstus kā vecs ūpis un noteica: Jo! Ka pie velna šeit notiek? Un kas maksās par numuru? Un kur sasodīts ir palikusi nevainības josta? Es stenēdams ari iekāres atbildēju velc tik bikses nost, tu padauza, jo tā stunda ir situsi. Vienlaicīgi drebošu roku stīvēju no sevis gurnautu, skatoties pēc vazelīna burkas. Kad pametu acis atpakaļ, ievēroju, ka dāma jau ir kaila un agresīvi nodarbojas ar masturbācijām, izmantojot manu kartupeļu stampiņu. Tad nu es arī kļuvu rosīgs un piezagos pie viņas pakaļējā tilta, lai iebāztu tur savējo jeņķeli.... pagāja krietna pusstunda, tad stunda, nokūkoja pulksteņdzeguze, bazilikas tornī sita pulkstenis, taču mēs joprojām darbojāmies jo čakli. Man šis bija jau kāds 10.piegājiens, visi caurumi jau bija izmēģināti, tagad spraudu ausī tai pašā laikā likdams laizīt manus pautus. O jā, tas patiešām bija erotisks brīdis! Taču- par pašu galveno turpinājumā. Jādodas iedzert kāds šeļķins ar uzkodām, tad turpināšu turpinājumu. Un galvenais- sēžot uz pods, neiemērkt frakas ļipas tajā.
Komentāri