Baikeris
2020-06-16
Seksigi
Saulē mirdzēdams pie veikala piebrauc melns BMW X5, kad tas apstājās no tā izkāpa satriecoši skaista sieviete slaida, tumšiem matiem, lielām krūtīm, viņas acis slēpa Chanel saulesbrilles, zinātājs arī apģērbā saskatītu Chanel modes nama zīmolu. Viņas gaita bija viegla, rotaļīga, bet arī pietiekoši seksīga, lai vīrieši atskatītos. Netālu pie veikala ieejas bija apstājies motociklists, kurš sēžot uz sava spēkrata sarunājās ar citu puisi. Kad sieviete gāja garām, viņas un motociklista skatieni sastapās. Viņai šķita, ka saulainās dienas pašā vidu sācies zibens un augumu caurstrāvoja dzīvnieciska seksuāla uzbudinājuma dzirksteles. Tas bija tikai mirklis. Sieviete augstu paceltu galvu pagāja garām, bet vīrietis garlaikoti noskatījās. Dagmāra savā dzīvē daudz ko bija baudījusi un bija iestājies dzīves apnikums Alpu kalni ar stāvajām nogāzēm un Francijas Rivjēras sirds Nīca nesniedza vairs gandarījumu viss zināms un zināmi cilvēki, bet gribējās asas sajūtas. Sievietes un vīrieši arī nesniedza īpašu gandarījumu sekss divatā, trijatā vai četratā bija apnicis kā rīta sviestmaize ar ikriem. Visi centās viņai izdabāt, ja pateiktu, lai viņu sasien un noper, tad tā arī izdarītu un nekā savādāk, bet paredzamais scenārijs bija neinteresants. Viņai bija radusies uzmācīga ideja, ka vajadzētu pamēģināt ko jaunu, kaut vai pavedināt nejauši uz ielas sastaptu vīrieti. Viņa saprata, ka piebraucot ar savu X5 diez vai var cerēt uz to, ka vīrietis vēlēsies viņu nevis viņas naudu vai stāvokli sabiedrībā. Sajustā seksuālā iekāre pie veikala pastiprināja viņas apņemšanos. Dagmāra apņēmās uzzināt, kur var sastapt gaiši blondo vīrieti, kurš uz sava motocikla ar vaļējo kreklu un ādas jaku izskatījās tik mežonīgs, un tik iekārojams. Viņai nebija īpašu problēmu noskaidrot informāciju vismaz uzzināt, kur šis mačo visbiežāk apgrozās. Dagmāra atcerējās draudzeni, kuru nebija redzējusi jau veselu mūžību. Viņas atmiņā draudzene bija palikusi kā aizrautīga tusētāja un dzīvoja tajā rajonā, kurš Dagmāru interesēja. - Jā! klausulē atskanēja balss. - Sveika, te Dagmāra! - Dagmāra!? Kāds prieks Tevi dzirdēt! Cik sen mēs jau neesam tikušās! sāka čalot Inta. - Jā, pasen. Tu vēl turpat dzīvo? - Rajonā tajā pašā, tikai atsevišķi no senčiem. Tā teikt brīvs putns. klausulē noķiķināja Inta. - Es šodien būšu tavā pusē. Varbūt saskriesimies? - Tas būtu jauki! priecīgi piekrita Inta Norunājušas satikties kafejnīcā, draudzenes tīri sirsnīgi atvadījās. Sēžot kafejnīcā un pārcilājot vecos labos laikus, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas, laiks pagāja nemanot. Beidzot Dagmāra ķērās pie lietas. - Inta, Jums te dzirdēju ir populārs klubs ? - Jā, ir. Inta skatiens aizslīdēja sāņus. - Es gribētu uz turieni aiziet. Vienai kaut kā negribas. „Nevaru taču es tur ierasties apsarga pavadībā, drūmi nodomāja Dagmāra. - Kas Tev nav citu paziņu ar ko pa klubiem skraidīt, ka atcerējies mani? Inta kā vienmēr bija tieša. - Tur jau tā lieta, ka daudzas aizbraukušas un diezin vai manas tagadējās draudzenes uz šo nomales klubu piekristu iet. - Ak, tur tas suns aprakts! Sagribējās pēc vecās dzīves, bet nedomā, tajā klubā to neatradīsi. smīkņādama novilka Inta. - Man interesē viens cilvēks un es zinu, ka viņš bieži apmeklē šo klubu. - Dagmāra atklāja savus nodomus. - Atpazīstu veco Dagmāru dabūt savu par katru cenu. Tu reizēm nebaidies, ka cena var būt par augstu? - Ko Tu ar to domā? jautāja Dagmāra. - Tāpat, vārdu spēle. - nomurmināja Inta, - Labi, tavas darīšanas un nodomi mani neinteresē, bet uz klubu aiziet varam. Visvairāk apmeklēti cik zinu ir tieši trešdienu un ceturtdienu vakari. Kā Tev ar tiem plāniem? - Ceturtdiena derēs! Protams, ja Tu vari, - piebilda Dagmāra. Draudzenes norunāja satikties ceturtdienas vakarā pie Intas mājas, lai pēc tam dotos uz klubu. Nonākušas pie kluba, redzēja dažus cilvēkus mīņājamies lauka, pie durvīm stāvēja divi būdīgi puiši. Viņas tika apturētas, kad mēģināja paiet garām apsargiem. - Saldumiņi, Jūs ar ko kopā? viens no apsargiem jautāja. - Tas ir kā ar ko kopā? nesaprašanā jautāja Dagmāra. - Šodien vakars tikai kluba biedriem un viņu pieaicinātiem cilvēkiem, - apsargs drūmā balsī paskaidroja. - Skaidrs, te būs kluba biedra karte. -teica Dagmāra un centās apsargam iedot piecdesmit latu. - Mīlīt, šeit darbojas citas kartes ieteikums, - apsargs smīkņādams atvairīja Dagmāras centienus nekaunīgi viņu nopētīdams. Inta tikai paraustīja plecus un jau vilka Dagmāru projām no durvju puses. Viņas vēl aiz muguras dzirdēja kā viens apsargs saka otram: - Šī nu gan ir nocietusies! Inta vedināja Dagmāru projām bilzdama, ka var arī atnākt kādu citu vakaru, bet Dagmāra nebija tik viegli pierunājama. Aizbraucot aiz kluba norēcās motocikli. Gaidītāju bariņš sarosījās un atdzīvojās un pēc laiciņa skatienam parādījās divi pāri. Viens no nācējiem bija Dagmāras alku objekts, kā viņa bija uzzinājusi - Gunis. Dagmāra redzot, ka jaunpienācēju bariņu apsargs nedomā aizturēt, piesteidzās pie viņiem un pieskārās Guņa rokai. Kad viņš pagriezās, Dagmāra valšķīgi bilda: - Šodien izrādās izredzēto vakars, vai mēs ar draudzeni varam dabūt ielūgumu, lai satiktu kādu cilvēku un zīmīgi skatījās uz Guni. Viņš nopētīja Dagmāru no galvas līdz kājām ar savu laisko skatienu, bet Dagmāra vienalga sajutās it kā stāvētu kaila viņa priekšā. Krūtis viņa nebija slēpusi velkot krūšturi zem plānā šifona un tagad vēsajā vakara gaisā piebriedušie krūšu galiņi bija labi saskatāmi. Krūtis bija Dagmāras lepnums ne velti viņa bija atdevusi apaļu summiņu, lai tās izveidotu ideālas. - Labs ir, ielaid viņas un vairāk nevienu Gunis, devis rīkojumu apsargam, devās iekšā. Kad draudzenes iekļuva iekšā un kaut mazliet aprada ar tur valdošo gaismu dažādību, Guni nekur nemanīja. Viņas ar kokteiļu glāzēm rokā lēnām pārvietojās pa zāli. - Izskatās it kā mēs puišus medītu. - Inta jau sāka pukstēt. - Tā, jau arī ir, mani interesē tieši tas cilvēks, kurš pateica, lai mūs ielaiž. - Tad jau varēji viņam tā arī pateikt, ka Tevi interesē viņš nevis tur kaut kāds cilvēks. Inta turpināja īgņoties. - Laikam nodreifēju. attrauca Dagmāra. - Pēc Tevis tas neizskatās. nerimās Inta. *** Pēkšņi visi sarosījās un skatieni tika pievērsti lielam logam otrā stāva augstumā. Visu skatieniem atklājās satriecošs skats - uz apgaismota ceļam krāna stāvēja divas sievietes - viena blonda, otra brunete. Viņām bija krāšņas figūras un pieticīgs apģērbs, baltas bezpiedurkņu blūzītes ar dziļu dekoltē, gaišmatei bija īsi svārciņi, brunetei īsi šortiņi, abām baltas pusgarās zeķes un augstpapēžu kurpes. Kad ceļamkrāns apstājās tieši pretī logam, sievietes sāka kustēties erotiskas mūzikas ritmā. Viņu augumi locījās kā jūras zāles ūdenī. Viņas sāka glāstīt viena otru. Tad brunete uzņēmās vadību iezīžoties blondīnes lūpās un ar plaukstām saspiežot viņas krūtis. Viņas lūpas slīdēja pa blondīnes kaklu, bet rokas veikli atbrīvoja viņu no blūzes. Skatieniem atklājās nelielas krūtis ar maigi sārtiem galiņiem, kuri no brunetes pieskārieniem jau bija palikuši cieti. Brunetes lūpas piesūcās vienam no krūšu galiņiem tikmēr roka plucināja otru, blondīne izliekusi muguru ar rokām atbalstījusies pret margām izbaudīja pieskārienus. Tad blondīne atbīdīja bruneti un ķērās pie viņas blūzes pogām, kad blūze bija nolidojusi zemē, blondīne satvēra viņas pilnīgās krūtis un ar īkšķiem sāka apļot tumšos krūtsgalus, kamēr tie izslējās un kļuva cieti. Brunete tikmēr glāstīja gaišmates starpeni zem svārkiem. Brunete viņu atvirzīja nost un dibenu grozīdama sāka atbrīvot sevi no šortiņiem, blondīne glāstīja savas krūtis, kaklu un noslidinot roku līdz savai šķirbiņai, kuru sedza mazs mežģīņu trīsstūrītis. Brunete uzceļot vienu kāju uz margām atklāja visus savus jaukumus un novilka zeķi un, tad atkārtojot to pašu ar otru kāju, arī otru zeķi. Brunete, no apģērba atstājusi tikai augstpapēžu kurpes, tuvojās blondīnei. Brunete skūpstot viņas atkailināto miesu noslīdēja uz ceļiem un noģērba blondīnes bruncīšus, biksītes un ieslidināja savus pirkstus starp viņas lūpiņām. Inta skatījās uz notiekošo ar pārsteiguma pilnām acīm. - Pakalu, Dagmār, nekad nebūtu domājusi, ka šajā klubā var ieraudzīt kaut ko tādu. Dagmāra, sākumā ar ieinteresētību paskatījusies, sāka justies garlaikota. - Parastākais striptīzs, nekas vairāk. attrauca Dagmāra, bet ar acīm jau atsāka meklēt savu iekāres objektu. Dagmāra devās uz kāpnēm, kuras pamanīja vīdam zāles dziļumā. Nokļuvusi kāpnēm tuvāk, viņa ieraudzīja, ka pie tām stāv vēl viens apsargs. Nospriedusi, ka viņai jātiek augšā pa kāpnēm, Dagmāra apņēmīgā solī, gurnos šūpodamās devās uz kāpnēm. Viņai priekšā nostājās apsarga masīvais stāvs: - Turp nedrīkst, mīlīt. - Es nokavēju un tagad mani visi droši vien visi ir pārgaidījušies. sīrupaini smaidot teica Dagmāra. - Ej vien atpakaļ un izklaidējies tālāk, ja nokavēji, pati vien vainīga. bez jebkādām emocijām pateica apsargs neizkustēdamies no savas vietas ne par milimetru. Dagmāra apjautusi, ka naudas zīmes droši vien arī šeit būs bezspēcīgas, nošņākusies devās projām. Uzmeklējusi Intu viņa paziņoja, ka grib iet projām. Inta paķiķināja, ka šeit var labi pamācīties kā var iztikt bez puišiem. Dagmāra paskatījusies uz abām striptīza meitenēm redzēja, ka viņas jau ir ķērušas klāt vibratoriem. Dagmārai šādi skati nemaz neinteresēja un viņas garastāvoklis bija sabojāts, viņai gribējās piecirst kāju un bļaut „ Es gribu dabūt to vīrišķi. - Inta, Tu nāc, vai paliksi? - Labi jau labi, ejam! Kaut izskatās, ka visa jautrība tikai sāksies. Izgājušas no kluba viņas uzdūrās puišu bariņam. - Skaistulītes, kur jūs tik agri projām? viens no viņiem uzsauca. - Laikam jau priekšnesums uzkurināja asinis un tagad steidzas pielietot praksē. otrs irgojās. - Varbūt mēs arī pievienosimies. trešais bilda nostājoties viņām ceļā. **** Šajā mirklī Dagmāra nožēloja, ka tomēr nebija braukusi līdz klubam ar mašīnu un savam apsargam bija iedevusi brīvu vakaru. Inta izrādījās drošsirdīgāka un teica: - Puiši, mums šodien meiteņu vakars, bet citu vakaru varētu arī sarunāt, it īpaši ar tevi smukulīt. valšķīgi smaidot vērsās pie puiša, kurš viņas bija pirmais uzrunājis, instinktīvi nojaušot, ka viņš ir galvenais. - Tu galīgi traka, mēs no viņiem tagad vispār netiksim vaļā. Dagmāra dusmīgi šņāca Intai ausī. - Nu, nu, esmu pārliecināts, ka arī šim vakaram nav ne vainas. Vai ne puiši? teica uzrunātais. Biedri piekrita viņa teiktajam. - Tepat mums atsūkāsiet vai arī kur iesim, lai jums arī kāds prieciņš tiek? - viņš turpināja. Pēkšņi puiši savu uzmanību novērsa no viņām un pievērsās kluba ieejai. Dagmāra arī paskatījās uz to pusi un ieraudzīja izejam Guni, kura roka skāva jaunas, slaidas meitenes stāvu. Inta sajutusi puišu atslābušo interesi rāva Dagmāru aiz rokas projām, bet Dagmāra sagrāba viņas roku kā spīlēs un nekustējās ne no vietas. - Tu galīgi traka, tagad varam tikt projām! Ejam! Inta šņāca Dagmārai ausī. - Nē, tas ir viņš, ja nu man paveicas un es pievēršu viņa uzmanību sev! - tāpat atšņāca Dagmāra. - Nē, tu tiešām esi traka! Tu gribi, lai šis puišu bars tevi paņem priekšā? Man galīgi prāts nenesas uz tādām orģijām. Laid mani, un tiec pati galā ar saviem tarakāniem! Inta jau gandrīz balsī bļāva. Dagmāra palaida draudzenes roku vaļā. Inta grasījās doties projām, kad izdzirdēja aiz sevis seksīgi piesmakušu balsi, kas lika viņas augumam pārskriet tirpiņām: - Ko, puiši, izklaidējaties? teica Gunis. - Pagaidām nē, skuķēm labāk patīkot vienai ar otru un mūs smādē! attrauca viens no puišiem. - Redz kā, ko tu neteiksi, nemaz pēc tādām neizskatās. Gunis ar garlaikotu skatienu nomērīja Dagmāru, bet uz Intu pat nepaskatījās. - Ko tā manus draugus negribat? Tas nav labi, pavisam nav labi. turpināja Gunis. - Es tevi gribu! izgrūda Dagmāra, saprazdama, ka viņai labākas izdevības var nebūt. Gunim acīs sāka lēkāt uguntiņas. Viņš palaida vaļā meiteni un piegāja tik tuvu pie Dagmāras, ka viņa varēja sajust viņa elpu uz sava vaiga un kakla, kad viņš teica tā lai viņi visi dzird: - Tu mani vari dabūt, tikai ar vienu noteikumu. - Kādu? nesagaidījusi turpinājumu jautāja Dagmāra. - Tu vispirms man atsūkāsi un ja tu to darīsi labi, tad varbūt arī paturpināsim. - Labi! nedomājot par sekām Dagmāra piekrita. Gunis tagad aplika savu roku viņai ap pleciem un vedināja viņu uz kluba aizmuguri pāri plecam uzsaucot palikušajiem: - Raugiet, lai tā otra tiek mājās un, ja viņa šovakar negrib, lai tā arī paliek. Dagmāra ar atvieglojumu redzēja, ka viņi iet projām no visu acīm, bet reizē viņu arī neatstāja vilšanās sajūta. Gunis aizvedis viņu aiz kluba, pieveda klāt pie pacēlāja. - Redzēji divas meitenes, kas šovakar uzstājās? viņš jautāja. - Jā! Dagmāra ar grūtībām atbildēja kaklā sakāpušā kamola dēļ. - Mēs ar Tevi pacelsimies uz šī paša pacēlāja, prožektors apgaismos tikai Tevi. Viss ko Tu darīsi būs ļoti labi redzams zālē. Es pēdējo reizi prasu - Tu tam piekrīti? Dagmārai no uzzīmētās ainas paātrinājās pulss un viņa juta kā starp kājām veidojas miklums. Viņa nebija gaidījusi tādu pavērsienu, bet tas izrādījās ir vēl uzbudinošāks nekā vienkārši dabūt šo vīrieti. Viņa bez vārdiem iekāpa pacēlāja un izaicinoši sarauca vienu uzaci uz augšu. Gunim lūpu kaktiņos iezagās velnišķīgs smīniņš un viņš sekoja Dagmārai uz pacēlāja. Kamēr pacēlājs lēnām un līgani cēlās augšā Dagmāra un Gunis lūkojās viens otrā - Gunis kā uz jaunu zvēriņu, Dagmāra neticībā, ka viņas priekšā rokas stiepiena attālumā atrodas viņas ilgu objekts. Viņas būtība mēģināja sacelties pret tādu apiešanos, ka viņai tiek diktēti noteikumi, bet reizē tas bija tāds dīvains satraukums, ka viņa pakļaujas rīkojumiem. - Nu ko, vari sākt! teica Gunis, kad pacēlājs bija apstājies un prožektors spoži apspīdēja Dagmāru. Dagmāra nedaudz saminstinājās, paskatījās uz cilvēku pārpildīto zāli, kuru skatieni bija pievērsti viņai, tad papurināja galvu, matiem noplīvojot un iemirdzoties prožektora gaismā, it kā gribēdama nopurināt pēdējās kautrīguma paliekas. Dagmāra zināja, ka auguma dēļ viņai nav ko kautrēties, ko nebija iedevusi māte daba un sporta zāle, to ķirurga skalpelis bija virtuozi uzlabojis. Viņa pārlaida ar rokām savam augumam uzsverot visus paaugstinājumus un ieplakas, tad pietuvojās Gunim, noglāstot viņa vaigu, pārlaižot roku pār viņa kailajām krūtīm un apstājoties pie masīvās jostas sprādzes. Gunim acīs skatoties viņa meistarīgi attaisījusi jostas sprādzi un satvēra jau puscieto locekli. Skatienu nenolaidusi, noslīdēja uz ceļiem un satvēra viņa locekli ar lūpam, atvilkusi priekšādiņu sāka ar mēli apmīļot galviņu. Viņa sajuta kā loceklis viņas rokā atdzīvojas un paliekot cietākam palielinās. Viņa paņēma piebriedušo locekli mutē un rokai un galvai kustoties sāka izdarīt ritmiskas kustības. Sajutusi, ka saspringst viņa gurni, Dagmāra izlaida locekli no mutes un sāka to pārklāt ar sīkiem skūpstiem, tad atvirzījās no locekļa projām un sāka skūpstīt ādu apkārt loceklim viņa pavēderi, dažas reizes nedaudz iekožot, tikmēr viņas roka bija stingri satvērusi locekli pie pamatnes un otra roka spēlējās ar viņa oliņām. Gunis saķēra viņas galvu aiz matiem un pavilka nost, tad bez liekām ceremonijām iebāza savu locekli viņas mutē. Dagmāra sapratusi, ka spēlītēm šeit nav vietas, turpināja sūkāt kustinot galvu šurpu turpu - ļaujot loceklim gandrīz izslīdēt no mutes un pēc tam ieslidinot to pēc iespējas dziļāk. Viņa vairs neielaidās nekādās rotaļās visu uzmanību koncentrēja tikai uz viņa locekli. Viņa dzirdēja kā paātrinās viņa elpa. Tad viņš negaidīti atvirzīja viņas galvu projām un piesmakušā balsī teica: - Ej, izģērbies! Dagmāra lēnām piecēlās un sāka kustēties gurnos, atmeta matus un sāka sevi glāstīt slidinot rokas pāri krūtīm, viduklim, gurniem. - Pagriezies, tā lai no zāles var labāk redzēt! pavēlēja Gunis. Viņa pagriezās ar seju pret zāli un sastapa daudzu acu pārus, kuri ar aizrautību sekoja katrai viņas kustībai. Dagmāras augumu pārņēma trīsas, krūšu galiņi sāka kņudēt un spiedās caur plāno blūzes audumu. Gunis stāvēdams pie pacēlāja malas vēroja Dagmāru un viņa lūpas rotāja smīniņš. Dagmāra ar acs kaktiņu manīja, ka viņš savu vīrietību jau ir noslēpis. „Nesaprotu, vai viņš grib tikai izklaidēt kluba viesus, vai arī viņam patīk vērot kā es klausu katram viņa vārdam un rokas mājienam kā šunelis? domas šaudījās Dagmāras prātā. Tomēr Dagmāra nespēja apstāties, viņa bija kā apmāta - vieglas miglas un eiforijas varā. Šūpodamās gurnos viņa atpogāja savu blūzi un sāka glāstīt savas krūtis, pavirpinādama krūšu galiņus starp pirkstiem. Pagriezās ar mugurpusi un noslidināja blūzi pavisam nost, tad izteiksmīgām kustībām noslidināja savus svārkus, pagriezusies pret zāli ar seju turpināja sevi glāstīt, tagad jau pievēršoties savai sulojošajai kājstarpei, kuru sedza nelielas stringbiksītes. Viņa juta, ka vairāk un vairāk iekarst un aizraujas ar savu priekšnesumu. Blakus stāvošais vīrietis bija tikai otrajā plānā, viņa skatījās zāles reakciju un tas, ko viņa redzēja viņu vēl vairāk iedvesmoja. Zālē, kas bija pa pāriem, vai skūpstījās, vai arī puiši mēģināja savas pavadones apčamdīt. Dagmāra noslidināja savas biksītes pāri gurniem un atspiedusies pret pacēlāja margām ieslidināja pirkstus starp lūpiņām, lai varētu labāk sev piekļūt vienu kāju uzcēla uz malas. Pacēlājs nodrebēja un sāka laisties zemē. Dagmāra apstulba no tāda pavērsiena un nezināja ko iesākt, viņa bija tik tālu iekarsusi, ka gribēja turpināt lai beidzot sasniegtu kulmināciju. - Ģērbies! līdz viņas apziņai nonāca Guņa balss. Drebošiem pirkstiem, īsti nevarēdama paskatīties uz vīrieti, viņa sāka ģērbties. Kad pacēlājs pieskārās zemei viņa bija apģērbusies, bet ne atjēgusies, viņas kājstarpe tirpa alkdama kārtīga drāziena. Gunis viņai nostājās cieši līdzās, pacēla aiz zoda viņas galvu, ielūkojās acīs un teica: - Tu vari palikt un izklaidēties ar šejienes puišiem, bet tad zini mani vairs nemeklē. Vai vari iet man līdzi! Kādu laiku Tu man derēsi. - Es iešu Tev līdzi! aizžņaugtā balsī teica Dagmāra. *** Kad viņi ar motociklu piebrauca pie mājas, Dagmāra jutās vīlusies, māja neatbilda viņas iedomātajam tēlam, tā bija pavisam parasta - no ārpuses apšūta ar plastikāta dēlīšiem kā tagad daudzas vecas mājas maskēja savu nožēlojamo stāvokli, logi bija nelieli un nekur nespīdēja gaisma. - Šonakt būsim vieni. Gunis bilda. Dagmāra neko nespēja atbildēt un ko gan var šeit piebilst, kad mute ir izžuvusi un kājas īsti negrib klausīt. Viņi klusēdami iegāja mājā. Mājas iekšpuse arī neizsauca nekādas emocijas, tā bija tīra un gaiss nebija sastāvējies. Dagmāra manīja, ka ir vairākas guļamistabas. Zālē bija mīksts paklājs un divi lieli ērti dīvāni, plazmas televizors aizņēma vai pusi sienas, un vienā stūrī vīdēja bāra lete. Viss būtu kā pavisam parastā mājā, ja vien vienu sienu neklātu spoguļi un istabas vidū neslietos metālisks stienis. Gunis taisnā ceļā devās pie bāra un jautāja: - Ko dzersi, šampanieti, martini vai konjaku? - Konjaku!- Dagmāra juzdama, ka noderētu kāds stiprāks malks atbildēja. Gunis ielēja konjaku divās glāzēs, vienu grasījās sniegt Dagmārai, bet tad pārdomāja. - Padejo, tad varbūt arī būsi šovakar nopelnījusi. smīkņādams teica Gunis. Dejot tikai viņam Dagmāru tas iepriecināja un viņa nelika divreiz sevi lūgties sāka līgani kustēties gurnos un rokas slidināja pāri savam augumam, aizdejoja līdz stienim un sāka vīties ap to izliecoties dažādos veidos. Tikmēr Gunis bija ieslēdzis mūziku. - Izģērbies! pavēlēja viņš. Dagmāra juta kā viņas augumu pāršalc uzbudinājuma trīsas jau no tā vien, ka viņa nezināja, ko nākošajā mirklī viņš liks darīt. Viņa lēnām sāka izģērbties, kad viņai mugurā bija palikušas tikai biksītes Gunis pamāja viņai ar pirkstu. Viņa piedejoja klāt, viņas krūtis līgani šūpojās un krūšu gali bija piebrieduši. Gunis sniedza viņai glāzi un Dagmāra paņēmusi iedzēra krietnu malku, konjaks dedzināja rīkli un izlija kā patīkams siltums ķermenī. Gunis paņēma no viņas glāzi. - Nometies četrāpus! izskanēja nākošā pavēle. Dagmāra paklausīgi izpildīja pavēli. - Kur, lai Tevi labāk izdrāž klasiski vai dibenā? Tavu muti es jau novērtēju. Gunis runādams gāja Dagmārai apkārt, tad pieliecies, pastūma viņas biksītes malā un iebāza pirkstus viņai starp lūpiņām. - Tu jau esi pavisam slapja. Tik kāra, vai sen neviens tevi nav drāzis? - Es gribu tavu locekli sevī, - tik vien bija spējīga izdvest Dagmāra. Gunis iesmējās, tad pavilka Dagmāru aiz matiem, liekot viņai piecelties, un iezīdās viņas lūpās. Viņa rokas satvēra Dagmāras krūtis un sāka spēlēties ar krūšu galiem. Viņa pieskārieni brīžiem balansēja uz sāpju robežas, bet tas tikai pastiprināja uzbudinājumu. Katrs viņa pieskāriens krūšgaliem atbalsojas viņas gaidošajā kājstarpē. Gunis atrāvās un viņas un jautājoši uzlūkoja. - Izdrāz mani! Dagmāra vairs nevarēdama valdīties iekunkstējās. Viņš paņēma viņu aiz rokas un ieveda tuvākajā guļamistabā, kur atklājās liela gulta ar melniem satīna palagiem un sarkaniem spilveniem. Viņš iegrūda Dagmāru gultā uz muguras, pats, skatīdamies acīs, pārliecās pāri un ieslidinājis pirkstus starp viņas slapjajām lūpiņām, sāka kairināt viņas klitoru, reizēm kā ķircinot ieslidināja pirkstus viņas gaidošajā caurumiņā. Dagmāra sāka locīties baudā, viņa glāstīja savas krūtis un mēģināja pieskarties Gunim, bet viņš katru šādu mēģinājumu atvairīja. - Ja daudz plivināsies ar rokām, sasiešu.- norūca viņš. Dagmāra, juzdama tuvojamies baudas virsotni, sāka pacelt gurnus un ritmiski kustēties pretī ķircinošajai rokai., Viņa bija tik tuvu kulminācijai, kad Gunis beidza glāstīt viņas sulojošo šķirbiņu. Dagmāra bija gatava mesties viņam virsū. Guņa seju rotāja smīns, kad viņš tuvināja savu locekli viņas mutei. Viņa kā izbadējusies kaķene paņēma viņa locekli mutē un sāka sparīgi laizīt, sūkāt viņa piebriedušo locekli. Gunis pieturēja viņas galvu un nosakot ritmu sāka bīdīt locekli turpu šurpu ar katru reizi ar vien dziļāk. Dagmāra juta, ka viņas sakairinātais klēpis atsaucas katrai viņa gurnu kustībai un vēlēšanās, lai viņu kārtīgi izdrāž tikai pastiprinās. Viņa ne tikai apakšā bija galīgi slapja, bet arī mute, kurā kā virzulis kustējās loceklis, bija pilna siekalu it kā viņa baudītu pašu lielāko kārumu. Gunis izvilcis locekli no viņas mutes, pavēra viņas kājas uzliekot tās sev uz pleciem, iegāja viņā strauji un līdz galam, pār Dagmāras lūpām pārlauzās vaids, tad viņš izvilka locekli pavisam un atkārtoja dziļo grūdienu un tā vairākas reizes. Dagmārai šķita, ka viņa sajuks prātā no baudas un no tā, ka visu laiku atradās kulminācijas priekšā, bet nekādi orgasms viņai nedevās rokā. Tad Gunis pagrieza viņu četrāpus un iegāja viņā no aizmugures sākot ritmiski kustēties, Dagmāras ķermenis noraustījās, viņas vagīna sāka ritmiski sarauties un pār viņas augumu sāka velties orgasma viļņi, bet Gunis nedomāja apstāties, viņš turpināja viņu ņemt no mugurpuses. Kad Dagmāras vaidi saka pieklust, viņš turpinot viņu iegūt, sāka masēt viņas otru caurumiņu. Dagmāra saspringa. Viņai nekad nebija paticis anālais sekss. - Nesaspringsti, atslābinies, es apsolu, tev patiks. murmināja Gunis kaut ko ķellēdams no tūbiņas viņai pakaļā. Viņa mēģināja atslābināt dibena muskuļus un juta kā viņa pirksts mēģina ielauzties viņas dibentiņā, un pašai par pārsteigumu tas neizraisīja nekādu nepatiku, bet tieši otrādi pastiprināja viņas baudu. - Laba meitene, es likšu tev beigt dibenā! Gunis čukstēja. Viņa ritmiskās kustības viņas pulsējošajā vagīnā, saspringušo krūšu galu berzēšanās pret vēsajiem satīna palagiem lika Dagmārai locīties saldkaislas baudas agonijā. Viņa jau īsti nevarēja saprast cik pirkstu atrodas viņas dibentiņā, viņa tikai juta, ka viņas otrais caurumiņš ir labi plats un ka Guņa izdarības viņai sagādā baudu. Kad viņa pirksti piespiedās caur sieniņai loceklim, Dagmāru pārņēma vēl viena orgasma vilnis, viņai pat likās, ka uz laiku zaudēja samaņu un realitātes izjūtu. Realitātē viņu atsauca Guņa locekļa ielaušanās viņas pakaļā. Nedaudz iesāpējās, kad viņš ievadīja savu locekli līdz galam, Dagmāra instinktīvi saspringa. - Atslābinies, mīļumiņ! Gunis palīdzot viņai atslābināties kairināja klitoru. Dagmāra apradusi ar šo dīvaino sajūtu mēģināja atkal atslābināt muskuļus, kad Gunis sajuta atslābstam viņas muskuļus, sāka nesteidzīgas kustības. Dagmāra par pārsteigumu vairs nejuta sāpju Viņu pārņēma saldkaislas mokas, viņai gribējās, lai viņu kārtīgi izmīl. - Jā, stiprāk, paņem mani kārtīgi. viņa starp vaidiem murmināja. - Ak, tu kārumniece! uzšaudams pa pakaļu un paātrinot tempu iesaucās Gunis. Dagmāra juta kā uzmetas zosāda un pēc tam viļņveidīgi bauda sāka lieties pār viņas ķermeni. Viņa juta kā viņa loceklis piebriest un izšauj spermu tieši viņas dibenā. Kad viņš izvilka savu locekli, Dagmāra bez spēka vēl visa trīcot nokrita turpat gultā uz mutes. - Mazliet atpūties, man patīk spriganas skuķes. paplikšķinādams pa apaļajām puslodītēm Gunis izgāja laukā no istabas. Dagmāra nespēja nomierināties, viņa juta kā viņai lejasdaļā viss pulsē un ķermenis atsaucas, kā pār viņas stilbiem tek viņu mīlas sula. Viņa juta, ka ir atvērta jebkādām tālākām izdarībām un laiski domāja, ko Gunis vēl būs sagatavojis.
Komentāri